"Viss ārlietu darbs ir angļu valodā". Iepriekšējie Saeimas priekšsēdētāji iztika bez tulka
Jaunā Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) sacījusi, ka sarunās ar ārzemju partneriem runās latviešu valodā, izmantojot tulka starpniecību. Cik nozīmīgas spīkera darbā ir labas angļu valodas zināšanas, – vaicājam iepriekšējiem Saeimas priekšsēdētājiem Inārai Mūrniecei (NA) un Edvardam Smiltēnam (AS).
Intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" Mieriņa atzina, ka viņai trūkst pieredzes darbā pie diplomātisko attiecību veicināšanas, bet, komentējot jautājumu par savām svešvalodu zināšanām, atzinusi, ka sarunās ar ārzemju partneriem izmantos tulku.
"Es nekādā veidā nekomentēšu esošo Saeimas priekšsēdētāju, jo pastāv nerakstīts likums, ka Saeimas vadītāji viens otru nekomentē un nekritizē," uzsver Smiltēns, atbildot uz jautājumu par svešvalodu zināšanu nozīmi parlamenta spīkera darbā. Līdzīgu pozīciju pauda arī Mūrniece.
"Varu atbildēt tikai par sevi. Es 16 gadus sevi profesionāli gatavoju politikai un esmu arī sapratis, ka politika ir mans aicinājums. Līdz ar to es sevī izkopju un attīstu tās zināšanas un prasmes, kuras man nepieciešamas. Un angļu valodu es apguvu jau skolas laikā."
Smiltēns atzīmē, ka bez angļu valodas ir apguvis arī franču valodu, kā arī prot krievu valodu: "Ar to pietiek, līdz ar to es nekad neizmantoju tulku."
Politiķis stāsta, ka agrāk komunikācijā ar amatpersonām postpadomju telpā dažkārt izmantojis krievu valodu, bet vēlāk no šīs prakses pilnībā atteicies.
Arī visu trīs Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāji, lai arī visi zina krievu valodu, apzināti pārgājuši uz sarunāšanos angļu valodā. "Arī ar Ukrainas parlamenta priekšsēdētāju pārgājām uz angļu valodu," viņš piebilst.
Mūrniece teic, ka jau pēdējos astoņus gadus parlamentu priekšsēdētāji savstarpējā komunikācijā neizmanto krievu valodu.
Arī viņa atzīst, ka tulka pakalpojumus Saeimas priekšsēdētāja darbā nav izmantojusi, izņemot atsevišķus gadījums, kad bijis nepieciešams nodrošināt simetrijas principu.
"Izņēmums bija tikšanās ar citas valsts parlamenta priekšsēdētāju, kurš uzstāj, ka runās savas valsts valodā. Lai šī darbība būtu simetriska, tad arī es runāju latviešu valodā. Taču tādi gadījumi tiešām bija ļoti reti, jo pamatā viss ārlietu darbs notiek angļu valodā."
Ārlietas – viena no Saeimas spīkera funkcijām
Runājot par svešvalodu nozīmi Saeimas priekšsēdētāja amatā, Smiltēns teic, ka, pildot šos pienākumus, apzinājies, ka šis postenis ir daļa lielā ārlietu piecinieka sastāva. Tajā bez Saeimas spīkera ir vēl arī Valsts prezidents, Ministru prezidents, ārlietu ministrs un Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs.
"Un mēs šajā pieciniekā savstarpēji saskaņojam pozīciju. Mums pat bija sava čata grupa," stāsta Smiltēns, uzsverot, ka nelielai valstij sekmīga ārlietu sektora darbība ir eksistenciāli svarīgs jautājums.
Mūrniece skaidro, ka Saeimas priekšsēdētājs pārstāv parlamentu starptautiski, pārstāv savu valsti starptautiski, ārlietu funkcija jāpilda, aizvietojot arī Valsts prezidentu: "Strādājot par parlamenta priekšsēdētāju, ārlietu daļa ir ārkārtīgi intensīva."
Viņa atzīmē, ka Saeimas deputāti, ievēlot parlamenta priekšsēdētāju, tam uztic visus šī amata pienākumus, tai skaitā ārlietu funkcijas veikšanu.
"Ja cilvēks ir ievēlēts amatā, šis amats ir arī jāpilda. Ja nepieciešams, to var pildīt arī ar tulka starpniecību. Bet tas ir jāpilda. Nevar kādu šī amata daļu nodot kādam citam. Jo parlamentārieši ir vēlējuši par parlamenta priekšsēdētāju, kas pilda visas funkcijas, nevis tikai kādu daļu no tām."
Bijusī Saeimas priekšsēdētāja pieļauj, ka šādā situācijā nozīmīgāka lomu var ieņemt Saeimas priekšsēdētāja ārlietu padomnieks. Bet Smiltēns atzīmē, ka tehniski starptautiskos pasākumos runas iespējams teikt latviešu valodā, jo tulkojums tiks nodrošināts.
Arī neformālās sarunas ar tulku?
Vienlaikus Smiltēns uzsver, ka Saeimas priekšsēdētāja darbā nozīmīga vieta ir arī personīgu attiecību veidošanai ar tuvākajiem sadarbības partneriem: "Padziļinātas personiskās attiecības, protams, ir svarīgas. Un šajā ziņā savstarpējās komunikācijas valodas zināšanas neapšaubāmi ir priekšrocība."
"Kad krievu raķete nokrita Polijas teritorijā, es biju viens no pirmajiem, kas saņēma par to informāciju no Polijas kolēģa. Un tas ir ļoti svarīgi šādā satraucošā situācijā, jo tas kliedē neziņu. Un šāda iespēja ir, ja telefonā tev ir kolēģu personīgie numuri."
"Tie laiki ir pagājuši, kad ar vēstulēm sarakstījās," piebilst bijušais Saeimas priekšsēdētājs. "Mūsdienu politikā ir ļoti tiešas un koleģiālas attiecības. Ir pieklājīga, bet vienlaikus arī tieša un nekavējoša komunikācija."
Runājot par neformālo komunikāciju, Mūrniece piebilst, ka arī to ir iespējams risināt ar tulka starpniecību: "Esmu redzējusi, kā citu valstu parlamentu vadītāji to dara. Bet, protams, daudz raitāk saruna risinās, kad abi sarunu dalībnieki runā vienā valodā. Un tā ir angļu valoda mūsdienās. Ar to ir jārēķinās."
Vai angļu valodas zināšanas nav jāprasa?
Jautāts, vai nākotnē Saeimas priekšsēdētāja amata kandidātam būtu jānosaka prasība zināt angļu valodu, Smiltēns ir izvairīgs: "Mums jau vēl nav vienošanās jautājumā par augstākās izglītības nepieciešamību Saeimas deputātam. Sāksim no mazumiņa – es esmu piekritējs idejai, ka Saeimas deputātam ir jābūt augstākajai izglītībai."
"Es domāju, ka šādas prasības noteikšana būtu lieka," teic Mūrniece. "Manuprāt, mēs virzāmies uz tādu parlamentāro kultūru, uz tādu demokrātisko izpratni, ka tas būtu pašsaprotami. Eiropā tas jau ir pašsaprotami."
Rezumējot – Mūrniece atzīmē, ka jaunā Saeimas priekšsēdētāja labi tiek galā ar pirmo pienākumu – Saeimas sēžu vadīšanu: "Bet tas darbs jau ir tāds, kas katru dienu rada jaunas situācijas un katru dienu jātiek galā ar kaut ko citu. Vienu brīdi tie ir administratīvie jautājumi, kas arī ir Saeimas priekšsēdētāja atbildība, otru brīdi tie ir ārlietu vai drošības jautājumi, politiskie jautājumi. Un visi no tiem ir svarīgi. Es teiktu, ka ir jādara, jo darbu var iemācīties, to darot."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
