Uz saturu

Noskaidrots, kāpēc vaļi met uz galvas jūraszāles

Vaļiem patīk mest uz galvas jūraszāles un turēt tās mutē kā pagaidu zobu birstes, liecina jauns Austrālijas pētījums. Zinātnieki pārbaudīja uzvedību, ko sauc par brūnaļģu veidošanu, analizējot dronu kadrus un ierakstus sociālajos tīklos ar 160 vaļu darbībām. Viņi atklāja, ka brūnaļģes vaļi var izmantot arī kā ķermeņa skrubi un kā līdzekli sociālo saikņu stiprināšanai.

2023. gada 22. oktobrī 9:40

Pētījuma līdzautors, zinātnieks Grifitas universitātē Kvīnslendā doktors Olafs Mejneks izmantoja novērojumus, ko uzņēma no gaisa ar dronu un sociālo mediju kadriem, lai analizētu jaunatklāto zīdītāju uzvedību.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Runājot ar "BBC" raidījumu "The Happy Pod", doktors Mejneks sacīja: "Mēs šo rīcību esam redzējuši ziemeļu un dienvidu puslodēs, savukārt iepriekš ir bijis tikai viens pētījums, kurā tika aplūkots gadījuma pētījums Austrālijā."

Mejneks pētīja brūnaļģes vaļu piekrastē pie Aļaskas, ASV kontinentālās daļas, Kanādas, Austrālijas un Franču Polinēzijas.

Kamēr jūras zīdītāji ripināja jūraszāles, vaļi sliecās doties uz vienu konkrētu vietu. "Mums ir pierādījumi par četrām dažādām sugām, un šķiet, ka visi dod priekšroku aļģu novietošanai uz galvas," skaidro zinātnieks.

Novērotās sugas klasificē kā zobenvaļus, kuriem zobu vietā ir liels vaļa kauls priekšpusē mutei, lai filtrētu barību.

Profesors saka, ka vaļiem patīk izmest gaisā jūras aļģu gabalus un "izpeldēt virspusē līdz tiem ar galvu".

Zobenvaļiem uz galvas ir sensori, un tiek uzskatīts, ka pieskaršanās jūraszālēm tiem rada patīkamas sajūtas.

Majneks bija pārsteigts, ieraugot vaļus, kas metās lejup un ar mutē iespiestām jūraszālēm. "Labs iemesls tam varētu būt tas, ka tā patiesībā ir kā zobu birste, jo šo mutes daļu ir ārkārtīgi grūti tīrīt."

Tomēr zuinātnieks apgalvo, ka šādai rīcībai varētu būt daudz vienkāršāks izkaidrojums: "Aļģu mešana uz galvas faktiski var notikt kā sociāla darbība."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Komanda novēroja trīs vaļus, kas savā starpā dalījās ar brūnaļģēm, iekams "piepeldēja vēl divi vaļi, lai aplūkotu, kas attiecīgajā vietā notiek. Bija skaidrs, ka šāda veida mijiedarbība ar jūraszālēm deva pozitīvu pienesumu, viņi daļījās šajā notikumā ar pārējiem."

Zinātnieku komanda atzīmēja problēmu – lielas platības ar jūras aļģēm un brūnaļģēm iet bojā apgabalos, kur vaļi klīst, un to, kā jūras aļģu pozitīvā ietekme uz vaļu labklājību var palīdzēt centienos saglabāt sugu.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm