Uz Krieviju deportēts ukraiņu bārenis izsprūk no dienesta okupantu armijā un atgriezīsies dzimtenē
17 gadus veco ukraini Bogdanu Jermohinu krievu okupanti pret viņa gribu pārveda uz Krieviju pēc ostas pilsētas Mariupoles ieņemšanas. Tā kā puisis drīz svinēs pilngadību, lielvalsts nosūtījusi viņam rīkojumu Maskavā pieteikties lielvalsts armijai. Pateicoties publiskai interesei par jaunieša stāsu, rādās, Kremlis tomēr ir pārdomājis un ļaus Bogdanam atgriezties dzimtenē, vēsta BBC.
Bogdans 2014. gadā kļuva par bāreni un pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā dzīvoja pie audžuģimenes Mariupolē. Pēc ostas pilsētas ieņemšanas, Bogdans tika aizvests uz Krieviju. Joprojām gan nav īstas skaidrības, kā un kāpēc viņš aizvests uz lielvalsti.
Krievijas bērnu tiesību komisāre skaidrojusi, ka Bogdans bijis starp tiem ukraiņu bērniem, kurus "pagrabos atrada" Krievijas karavīri, asiņainajos centienos sagrābt Mariupoli.
Bogdanu vispirms pārveda uz Donecku, bet vēlāk uz jauniešu nometni Maskavas apgabalā, kurā atradās 30 ukraiņu bērnu liela grupa. Galu galā pusaudzis tika nodots vietējās audžuģimenes aprūpē un viņam izsniedza Krievijas dokumentus. Viņš iestājās koledžā Krievijā, lai turpinātu studijas, kā arī Bogdans it kā strādājis vasaras nometnē ar mērķi "integrēt" pusaudžus, kas atvesti no Krievijas okupētajām teritorijām Ukrainā.
Salīdzinoši nesen Bogdans saņēma iesaukuma vēstuli Krievijas armijā. Vēstules īstumu BBC apstiprinājusi zēna likumīgā aizgādne Krievijā Irina Rudņitskaja. Viņa medijam gan iebildusi, ka Bogdana iesaukšana okupantu armijā un nosūtīšana karot uz Ukrainu ir mazticama, jo "viņš ir students" un "speciālajā militārajā operācijā nepiedalās jauniesaucamie". Tiesa, Krievija iesaucamo ziņā ne reizi vien pierādījusi pretējo publiski izskanējušajai informācijai.
Zināms, ka Bogdans šī gada pavasarī jau mēģinājis atgriezties Ukrainā, taču Krievijas robežsargi viņu aizturēja uz Baltkrievijas robežas. "Mums izdevās viņu apturēt pēdējā brīdī," lepojās Krievijas bērnu komisāre Marija Ļvova-Belova. Toreiz Kremlim pietuvinātās personas, tostarp propagandas mediji, apsūdzēja Ukrainas varasiestādes mēģinot pusaudzi ar manipulācijām un draudiem pārvilināt atpakaļ uz viņa dzimteni.
Komisāre bijusi pārliecināta, ka zēns pats vēlējies palikt Krievijā, un lielvalsts varas iestādes nav izdarījušas neko pret viņa gribu. "Tagad Bogdana viedoklis par to, kur viņš vēlas dzīvot, ir mainījies, un viņš plāno atgriezties Ukrainā," norāda komisāre.
Jauno mediju interesi par Bogdana iesaukšanu okupantu armijā Ļvova-Belova nodēvējusi par "ažiotāžu". Tajā pašā laikā gan zēna krievu audžuģimene, gan bijušie aizbildņi Ukrainā BBC apstiprina – tā kā Krievijas varas iestādes viņu tagad uzskata par lielvalsts pilsoni, saskaņā ar Krievijas likumiem viņam tomēr būtu bijis pienākums dienēt okupantu armijā.
Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām dokumentu izsniegšana okupētajās teritorijās ir nelikumīga, līdz ar to Bogdanam piešķirtā Krievijas pilsonība nav likumīga, proti, viņš joprojām ir Ukrainas pilsonis. Attiecīgi arī Krievijas militārā pavēste ir nelikumīga.
Krievijas bērnu tiesību komisāre Ļvova-Belova gan ietiepīgi noliedz, ka lielvalsts varasiestādes būtu veikušas kādas nelikumīgas darbības, un kategoriski noraida apgalvojumus, ka Maskava kavētu nepilngadīgo atgriešanos Ukrainā.
Vienlaikus okupantu ieskatā tikai mātes vai citi tuvi radinieki var doties uz Krieviju, lai dzimtenē atgrieztu savus bērnus. Diemžēl daudzos gadījumos tas vairs nav iespējams, jo ukraiņu bērni kļuvuši par bāreņiem vai viņu tuviniekiem liegts ieceļot Krievijā.
Ukrainas tiesībsargs gan apstiprinājis – ar Krieviju nupat panākta vienošanās par Bogdana atgriešanos Ukrainā, lai jaunietis atkal satiktos ar saviem radiniekiem. To izdevies panākt gan pēc plašās publiskās intereses par pusaudža gadījumu, gan viņa advokāta vēršanās pēc palīdzības pie Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska.
BBC vēl atgādina, ka Ukraina ir sagatavojusi sarakstu ar gandrīz 20 tūkstošiem ukraiņu bērnu, kuri piespiedu kārtā deportēti uz Krieviju, kas ir potenciāls kara noziegums. Patiesais bērnu skaits gan varētu būt lielāks. Maskava šīs apsūdzības noraidījusi un norāda – bērni Krievijas teritorijā tika ievesti viņu pašu drošības nolūkos.
Kremļa meliem gan nespēja noticēt Starptautiskā Krimināltiesa, kas šī gada martā izdeva Ļvovas-Belovas un Krievijas prezidenta Vladimira Putina aresta orderus. Tiesa uzsvērusi, ka Krievijas mērķis ir "neatgriezeniski izvest šos bērnus no viņu valsts".
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
