Krievijā briest apvērsums? Sievietes lielvalstī iestājas par mobilizēto karavīru atgriešanu mājās

"Mūsu mobilizētie karavīri kļuva par labāko armiju pasaulē, taču tas nenozīmē, ka šai armijai vajadzētu tur (Ukrainā – aut. piez.) palikt līdz pēdējam. Ja viņš ir izdarījis kaut ko varonīgu, pašaizliedzīgi lējis asinis savas valsts labā, tad varbūt ir pienācis laiks atgriezties pie savas ģimenes un dot vietu kādam citam, bet tas tā nenotiek," vienā no protesta video runā kāda sieviete, kuras identitāte tiek slēpta, seju aizmiglojot.

Viņa ir daļa no jaunas, masveida kustības, kas pēdējo nedēļu laikā pulcējusi līdzīgi domājošos Krievijā. Sievietes dažādās pilsētās mēģina rīkot publiskus protestus, apstrīdot Kremļa oficiālo nostāju, ka mobilizētie karavīri kaujās ir vajadzīgi uz nenoteiktu laiku, lai nodrošinātu savas dzimtenes Krievijas drošību.

NYT atzīmē, ka arvien spēkā pieņemošā kustība ir rets piemērs Krievijas sabiedrības neapmierinātībai ar karu Ukrainā, kuru Kremlis mēģinājis apspiest ar drakoniskiem likumiem, kuru mērķis ir apslāpēt pretkara demonstrācijas. Šobrīd iespējams vērot, kā protestētāji mēģina paust savu nostāju, vienlaikus cenšoties "neiedarbināt" Kremļa likumus, bet varas iestādes tikmēr mēģina izvairīties no mobilizēto karavīru radinieku apcietināšanas.

Līdz šim Krievijas varasiestādes rīkojušās visai maigi, izmantojot vien iebiedēšanu un citas metodes nevis reālus arestus vai aizturēšanu. Piemēram, vairākās lielākajās pilsētās liegts rīkot mītiņus, un sievietes dažādos forumos sūdzējušās par draudīgu rīcību. Viņas apgalvo, ka likumsargi ieradušies viņu mājās, lai uzzinātu par darbībām tiešsaistē un brīdinātu par juridiskajām sekām, kas izriet no neatļautu mītiņu apmeklēšanas.

Viens no galvenajiem protesta kustības kanāliem ir vietnes "Telegram" grupa "Путь домой" ("Ceļš mājās"), kas kopš tās dibināšanas septembrī sev piesaistījusi vairāk nekā 14 tūkstošus dalībnieku.

Kanāla izveidotāji publicējuši manifestu, kurā aicina mobilizētos karavīrus nogādāt mājās pēc kauju laukā pavadīta gada. "Militārie karavīri un viņu ģimenes – apvienojieties un cīnieties par savām tiesībām," teikts manifestā.

Varasiestādes Maskavā un Krasnojarskā, Sibīrijā, noraidījušas lūgumu atļaut rīkot mītiņu. Kā atteikuma iemesls minēti publiskās pulcēšanās ierobežojumi, kas tika ieviesti cīņā pret Covid-19. Par spīti tam 7. novembrī Maskavā aptuveni 20 demonstranti Komunistiskās partijas mītiņā staigāja ar plakātiem ar saukļiem: "Nē nenoteiktai mobilizācijai". Policija viņus aizveda, bet neaizturēja.

Marija Andrejeva, kas palīdzēja rīkot nelielo Maskavas protestu, paudusi – valdība uz cilvēku neapmierinātību lielākoties reaģējusi, piedāvājot vairāk naudas un pabalstu karavīru ģimenēm. "Viņi piekrīt mums maksāt vēl vairāk, bet tikai tad, ja mēs klusēsim. Daudzām sievietēm ir vajadzīgi vīri un dēli, nevis maksājumi," protestante sacīja intervijā.

Tajā pašā laikā Kremlis licis noprast – mobilizētie netiks atgriezti mājās. Proti, septembrī Krievijas Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Andrejs Kartapolovs sacīja, ka Ukrainā nenotiks karavīru rotācija, uzsverot, ka "viņi atgriezīsies mājās, kad tika pabeigta speciālā militārā operācija".

NYT akcentē, ka sieviešu pretkara kustība Krievijā jau reiz spēja panākt izmaiņas. Tā iestājās pret karu Čečenijā, kas patiesi pamudināja Kremli to izbeigt. Patlaban lielvalsts varasiestādes ar dažādām metodēm cenšas nepieļaut, lai atkārtotos līdzīga situācija.

Vairoties no iespējamām protestu eskalācijām, Senežas reģionālās amatpersonas nesen saņēma īpašus norādījumus nepieļaut sieviešu protesta mītiņus, kamēr pilsētā notiek seminārs veltīts nākamajām lielvalsts prezidenta vēlēšanām. Varasiestādes skaidroja, ka demonstrācijas varētu radīt iespēju ārvalstu lielvarām sēt haosu. Tajā pašā laikā amatpersonas tika mudinātas ar sievietēm runāt un palīdzēt atrisināt viņu problēmas.

Jānorāda, ka daži protesta kustības dalībnieki pauduši cerību – protesti izraisīs plašāku neapmierinātību pret karu Ukrainā. Kāda sieviete "Telegram" grupā sevi raksturojusi kā ilggadēju pretvalstisku mītiņu dalībnieci. Lai arī viņai nav neviena radinieka, kas karotu Ukrainā, viņa uzskata, ka sieviešu pretmobilizācijas kustībai ir reāls izaugsmes potenciāls.

Saglabājot savu anonimitāti, lai izvairītos no kriminālapsūdzībām par kara oficiālā naratīva apšaubīšanu, sieviete sacīja, ka cer tiešsaistes diskusijās iekļaut informāciju, kas apgāž Kremļa sēto propagandu, ar mērķi sēt šaubas par Putina un citu amatpersonu teikto, jo "viņš visu laiku melo".

Radot šaubas, sieviete uzskata, ka "cilvēki sāks uzdot jautājumus, interesēsies par politiku, par valstī notiekošo".