Konflikts lauksaimniecībā: zemnieki strīdas par atbalsta saņemšanu

Eiropas subsīdiju dēļ šogad Latvijā strauji pieaudzis bioloģisko saimniecību skaits. Starp vairākiem šādiem lauksaimniekiem Latgalē un Lauku atbalsta dienestu gan izcēlies pamatīgs strīds par papuvju definīciju – dažādās interpretācijas dēļ daļa zemju īpašnieku paliks bez atbalsta. Tomēr Lauku atbalsta dienests norāda, ka daudzi no šiem zemniekiem ar reālu bioloģisko lauksaimniecību nemaz nenodarbojas.

2015. gada 20. septembrī 9:49

Ieva Mārtiņa, LNT Ziņas

Iespēju saņemt subsīdijas vairāki izdarīgi cilvēki izmanto kā piepelnīšanās veidu. Tomēr jaunais Eiropas maksājumu periods, un arī mainītie nosacījumi Lauku atbalsta dienestam faktiski ļāvuši šos biznesmeņus izstumt no atbalsta saņēmēju loka.

Vairāki Latgales bioloģiskie lauksaimnieki, atsaucoties uz Eiropas regulu, uzskata, ka par papuvi var uzskatīt arī vienkārši runājot pļavas, bet atbalsta dienests norāda, ka nacionālajā likumdošanā šāds traktējums nav – papuve ir aramzeme, ko izmanto vai tā pieejama kultūraugu audzēšanai.

Starp zemniekiem, kuri šogad pievērsās bioloģiskajai lauksaimniecībai un pie 22 esošajiem hektāriem vēl iznomājot 72 hektārus, ir Arnolds. Arī viņš bija sapratis, ka varēs saņemt dāsno atbalstu par nopļautu un sasmalcinātu zāli, un gandrīz palika bez atbalsta 30 hektāriem.

Arnolds, atstājot uz lauka zāli, gribējis zemi padarīt auglīgāku, un laukus apstrādāt aiznākošajā gadā. Tomēr, lai saņemtu atbalstu, viņš pēdējā brīdī nolēma zemi apstrādāt un četras dienas pirms 15. septembra, tos sadiskoja.

Šogad visā Latvijā kā bioloģiskie lauksaimnieki no jauna reģistrējušies 906 zemnieki un tagad to skaits pārsniedz 3700. Vienlaikus ir strauji – piecas reizes – pieaudzis platību apjoms, kuras aizņem papuves.