EP prasa sākt pievienošanās sarunas ar Ukrainu, Moldovu un Bosniju un Hercegovinu

EP uzsver, ka paplašināšanās ir viens no spēcīgākajiem Eiropas Savienības (ES) rīcībā esošajiem ģeopolitiskajiem instrumentiem, kā arī stratēģisks ieguldījums Eiropas kontinenta mierā un drošībā.

EP deputāti mudina Eiropadomi 14.decembra un 15.decembra sanāksmē pieņemt lēmumu sākt pievienošanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu. Ar nosacījumu, ka tiks veikti prasītie reformu pasākumi, būtu jāuzsāk pievienošanās sarunas arī ar Bosniju un Hercegovinu un jāpiešķir kandidātvalsts statuss Gruzijai.

EP atzinīgi vērtē jauno izaugsmes plānu Rietumbalkānu valstīm un aicina ES vadītājus nekavējoties pieņemt arī sarunu programmu, tiklīdz būs izpildītas attiecīgās katrai kandidātvalstij izvirzītās prasības, lai varētu ātri sākt pievienošanās sarunas.

Deputāti atzinīgi vērtē tik daudzu valstu izrādīto interesi un politisko gribu pievienoties ES un atzīst nopietnās pūles, kas tiek ieguldītas, lai izpildītu dalības prasības. Viņi atzinīgi vērtē Armēnijas valdības vēlmi tuvināties ES.

EP deputāti uzsver, ka ES būtu jānosaka skaidri termiņi, kuros ar kandidātvalstīm līdz šīs desmitgades beigām jāpabeidz pievienošanās sarunas.

Pēc EP deputātu domām, nedrīkstētu ieviest paātrinātu iestāšanās procesu. Viņi uzstāj, ka ir jāizpilda Kopenhāgenas kritēriji, lai nodrošinātu, ka kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis izrāda konsekventu un noturīgu apņemšanos attiecībā uz demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesībām, cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību, kā arī ekonomikas reformām.

Ņemot vērā Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, paplašināšanās ir kļuvusi stratēģiski vēl svarīgāka un ir viens no spēcīgākajiem ES rīcībā esošajiem ģeopolitiskajiem instrumentiem, uzskata deputāti, nosaucot to par stratēģisku ieguldījumu mierā un drošībā, kā arī par demokrātijas un Eiropas vērtību virzītājspēku visā kontinentā.

EP deputāti aicina nākamo komisāru kolēģiju iecelt komisāru paplašināšanās jautājumos un nodrošināt, lai divpusējie jautājumi tiktu skaidri nodalīti no ES paplašināšanās politikas.

Deputāti pauž dziļu nožēlu par Ungārijas premjerministra paziņojumiem saistībā ar pievienošanās sarunu uzsākšanu ar Ukrainu un par izmaiņām Ungārijas politikā attiecībā uz Kosovu. Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna paziņojumi kavē ES paplašināšanās procesu, brīdina EP deputāti, kuri atgādina ES Padomei par iespējamām negatīvām sekām, kas varētu rasties, kad Ungārija 2024.gada jūlijā pārņems ES prezidentūru.

Rezolūcijā uzsvērta nepieciešamība paralēli paplašināšanās procesam veikt ES iekšējās reformas, lai uzlabotu ES spēju efektīvi integrēt jaunās dalībvalstis, tostarp ieviešot kvalificēta vairākuma balsošanu ārpolitikas un drošības politikas jautājumos un jomās, kas saistītas ar pievienošanās procesu.

Rezolūciju pieņēma ar 468 balsīm par, 99 balsīm pret un 58 atturoties.

LETA jau rakstīja, ka Ungārijas premjerministrs Orbāns draudējis, ka šonedēļ gaidāmajā Eiropadomē bloķēs miljardu piešķiršanu palīdzībai Ukrainai, kā arī sarunu sākšanu par Ukrainas pievienošanos blokam.