Velnezerā skābekļa badā masveidā mirst zivis, un cilvēku vidū zeļ sazvērestības teorijas

Foruma "Jugla" lietotāja ar milzīgas, mirušas zivs foto dalījusies šīs nedēļas ieskaņā. Arī citi foruma "Jugla" lietotāji mirušo Velnezera iemītnieku bija manījuši – jau pagājušajā nedēļā, identificējot to kā karpu. Iedzīvotāji satraukti, ka Velnezers ir aizaudzis, piesārņots, un tajā dzīvajām radībām trūkst skābekļa. Portālu "tv3.lv" viņa personiski informēja par Velnezera krastā novērotām mirušām zivīm arī trešdien, 13. martā.

Institūts Velnezeru monitorē

Situācija Velnezerā ļoti labi zināma Latvijas Hidroekoloģijas institūtam. Tā pētniece Inta Dimante Deimantoviča telefonsarunā ar portālu "tv3.lv" pastāstīja, ka pastiprināta uzmanība Velnezeram tiek veltīta jau no pagājušā gada jūlija. Jau tad ūdeņos tika konstatēts samazināts skābekļa līmenis. Šobrīd tas tiek monitorēts regulāri.

Konkrētā karpa, kas fiksēta daudzās Juglas iedzīvotāju fotogrāfijās, patlaban atrodas institūtā. Ir veikta zivs apskate un, pēc institūta darbinieku domām, zivs ir mirusi no skābekļa trūkuma.

"Zivis Velnezerā gājušas bojā masveidā skābekļa trūkuma dēļ. Tas tā notiek, jo Velnezera nogulumos uzkrājies pārāk daudz barības vielu, kuru šķelšanā tiek patērēts ūdenī esošais skābeklis," skaidroja vadošā pētniece, konkretizējot, ka ezerā ir daudz aļģu.

Viņa norādīja, ka skābekļa trūkums Velnezera dziļākajos slāņos konstatēts jau pagājušā gada jūlijā. Tomēr patlaban situācija ir kritiska arī virsējos ūdeņos. "Dzīvo organismu labsajūtai skābekļa daudzumam uz litru ūdens jābūt 4-6 miligrami. Taču šobrīd Velnezerā tas ir zem 1 miligrama. Tas ir ļoti maz," situāciju skaidroja Dimante-Deimantoviča.

Situāciju šopavasar sliktāku darīja biezais ledus. Tā dēļ skābekļa apmaiņa Velnezerā nebija iespējama un masveidā mira zivis. Viņa arī piebilst, ka karpas Velnezerā ir cilvēku ielaistas, bet tās ir ārkārtīgi dzīvotspējīgas. Karpu nāve ir vēl viens apliecinājums, ka stāvoklis Velnezerā patlaban ir kritisks.

Risinājums – attīrīšana ar alumīniju

Kopš aizvadītās vasaras Latvijas Hidroekoloģijas institūts ir strādājis pie risinājuma, kā uzlabot situāciju ezerā Juglas apkaimē. Kopā ar Zviedrijas kolēģiem tiek īstenots pārrobežu sadarbības projekts "Trust Alum", un iecerēts, ka jau maijā sāksies Velnezera attīrīšanas darbi.

"Sadarbībā ar zviedru uzņēmumu un Zviedrijas lauksaimniecības universitāti, arī ar partneriem no Rīgas pašvaldības un Valsts vides dienesta, un no VARAM izmantosim Latvijā līdz šim nebijušu metodi, ar alumīniju saistot fosfora nogulumus, attīrīsim ūdeni," pastāstīja vadošā institūta pētniece. Viņai ir zināma Juglas iedzīvotāju skepse par ieplānoto ezera attīrīšanas metodi. Cilvēkiem radušās bažas, vai alumīnijs nekaitēs dzīvajiem organismiem. Pētniece mierina, ka Velnezerā ir veikti alumīnija koncentrācijas mērījumi. Tā daudzums ūdeņos ir 200 reižu mazāks nekā atļauts dzeramajā ūdenī. Turklāt, izmantojot alumīniju, tiek attīrīts arī dzeramais ūdens.

Tāpat iecerēts, ka ziemās Velnezerā varētu pievadīt skābekli mākslīgi, tā bagātinot ūdeņus ar dzīvajiem organismiem nepieciešamo gāzi.

Vaicāta, vai arī Juglas apkaimes iedzīvotāji ir informēti par ūdeņu attīrīšanas projektu, ko plānots veikt jau drīzumā, Dimante-Deimantoviča atbildēja apstiprinoši. Informācija par projektu "Trust Alum" atrodama mājaslapā kopš septembra. Latvijas Hidroekoloģijas institūtam arī zināms, ka daļa iedzīvotāju pārliecināti – zivju bojāeju ezerā izraisa tieši pētnieku veiktie mērījumi ūdeņos. Šādiem pārmetumiem pamata neesot.

Septembra sākumā arī rīkots publiskais pasākums pie Velnezera ar zivju zveju un informatīvo telti. Pasākumā piedalījās vairāk nekā 80 vietējo iedzīvotāju un mediju. Informācija latviešu valodā par pasākumu un jaunāko projekta informāciju var atrast Latvijas Hidroekoloģijas institūta "Facebook" lapā.