Atkritumu apsaimniekotājs šogad dubultos iedzīvotājiem pieejamo tekstila konteineru skaitu
Atkritumu apsaimniekotājs "CleanR" jau veicis vairāk nekā 200 tekstila savākšanas konteineru uzstādīšanu Latvijā, lai jebkurš iedzīvotājs var bez maksas atbrīvoties no nevajadzīgiem tekstila izstrādājumiem. Šogad plānots konteineru skaitu dubultot, informē "CleanR" valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs.
Pēc Stankeviča teiktā, šķirošanas infrastruktūras pieejamība un atrašanās tuvumā ir viens no priekšnosacījumiem, lai ilgtermiņā veiksmīgi darbotos arī tekstila izstrādājumu ražotāju atbildības sistēma, kas Latvijā stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā.
"Eiropas Komisijas dati liecina, ka Eiropas Savienībā tiek izmesti apmēram 12,6 miljoni tonnu tekstila gadā jeb katrs ES iedzīvotājs vidēji izmet teju 15 kilogramu tekstila. Pēdējos gados tekstila ražošanas apjomi palielinās, taču vidējais to lietošanas ilgums samazinās, tā palielinot kopējo šo atkritumu daudzumu. Diemžēl tikai niecīga daļa nonāk pārstrādē, vairums tiek noglabāts poligonos," stāsta Stankevičs.
Pērn "CleanR" savāca apmēram 550 tonnu tekstila, turklāt "CleanR" šā gada sākumā aicināja iedzīvotājus bez maksas pieteikt tekstila konteineru izvietošanu un ziņot par vietām, kur tie visvairāk nepieciešami.
"Ir saņemti pieteikumi uzstādīt tekstila konteinerus vairāk nekā 40 vietās. Tekstila šķirošanas apjomi pieaug pavasarī, kad notiek pavasara tīrīšana, tāpēc strādājam, lai pirmais lielais konteineru skaita pieauguma vilnis būtu tieši pavasarī, otrais – pēc tam, kad tekstils tiks iekļauts ražotāju atbildības sistēmā."
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka tekstila šķirošanā var iesaistīties arī uzņēmumi, it sevišķi tie, kas šos izstrādājumus tirgo, piemēram, izvietojot nelielus konteinerus savā tirdzniecības vietā. Ir arī pieejami lielāki konteineri, kas var noderēt tekstila izstrādājumu ražotājiem.
Kāpēc palielināsies tekstila konteineru skaits?
Kopš šā gada 1. jūlija tekstila atkritumi tiks iekļauti ražotāju atbildības sistēmā, tāpēc "CleanR" aktīvi strādā ar pašvaldībām un namu pārvaldniekiem, kā arī juridiskām personām, lai tekstila konteineru skaitu būtiski palielinātu, tāpat notiek aktīva saziņa gan ar veikalu ķēdēm, gan apģērba importētājiem.
"Tekstila iekļaušana ražotāju atbildības sistēmā neapšaubāmi radīs jaunus izaicinājumus arī atkritumu apsaimniekotājiem, jo tekstila ražotājiem un importētājiem būs konkrēti mērķi, cik daudz no viņu saražotā un pārdotā jābūt atgūtam šķirošanas konteineros," skaidro Stankevičs.
"Ja līdz 1. jūlijam tekstila ražotājiem un importētājiem nebūs noslēgts līgums ar kādu no ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumiem, piemēram, "Zaļā jostu", tad dabas resursu nodoklis būs jāmaksā pilnā apjomā. Ja šāds līgums būs, tad tekstila ražotājs vai importētājs saņems 100% atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa, bet "Zaļā josta" rūpējas, lai iespējami vairāk tekstila izstrādājumu nonāktu šķirošanas konteineros, nevis poligonā."
Viņš arī piebilst, ka, ņemot vērā, cik ļoti resursu ietilpīga ir tekstila ražošana un cik liela ir tā ekoloģiskā pēda, Eiropas Savienībā kopš 2025. gada tekstila šķirošana būs obligāta. Tāpat kā tagad obligāti ir jāšķiro plastmasa, vieglais iepakojums un stikls.
Ko mest un ko nemest tekstila konteinerā?
Pašlaik gandrīz viss derīgais tekstils, kas nonāk "CleanR" tekstila konteineros, tiek nodots otrreizējai lietošanai. Tomēr uzņēmuma vadītājs norāda, ka Latvijas iedzīvotāji mēdz "grēkot" ar to, ko ievieto šajos konteineros.
"Piemēram, trauki, podiņi, bērnu auto sēdeklīši, rotaļlietas, sporta inventārs un aprīkojums ir jāizmet sadzīves atkritumu konteinerā, nevis tekstila konteinerā."
Tekstila konteineros tiek izmests arī slapjš, sapuvis tekstils, kas nav derīgs turpmākai pārstrādei.
"Tekstila konteiners ir paredzēts tikai un vienīgi tekstilam. Tajā nedrīkst mest sadzīves atkritumus, elektrotehniku, plastmasu vai citu iepakojumu, citādi tas sabojās konteinerā ievietoto sašķiroto tekstilu, tādējādi tas tiks noglabāts poligonā, nevis nonāks apritē."
Tekstila šķirošanas konteinerā var ievietot visu veidu apģērbu, apavus un mājas tekstilu, piemēram, palagus, aizkarus vai dvieļus, kas pašam ikdienā vairs nav nepieciešami, taču ir labā stāvoklī. Drēbēm un apaviem jābūt tīriem, sausiem, bez pelējuma pazīmēm, nesaplēstiem un derīgiem turpmākai izmantošanai. Ir pieļaujams tekstils ar nelielu traipu vai caurumu, ko var viegli novērst.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
