"airBaltic" kosmiskā procentu likme neesot "pagrābta no zila gaisa", cer uz lielu izaugsmi

Jānorāda, ka "airBaltic" aizvien Valsts kasei ir parādā 36 miljonus eiro. Taču, lai spētu atmaksāt šo parādu un ieguldīt savā attīstībā, uzņēmums izšķīries par labu jaunam aizņēmumam. Pirms obligāciju emitēšanas veikta izpēte, lai noskaidrotu, kādi ir iespējamie publiskā un privātā parāda tirgus risinājumi. Galu galā svara kausi nosvērušies par labu publiskajam, jo tādā veidā jauns aizņēmums uzņēmumam izmaksā lētāk.

Kas attiecas uz noteikto gada procentu likmi, proti, 14,5%, kas ir visai augsta, tā tomēr nav "izzīsta no pirksta". Uzņēmuma pārstāvji skaidro, ka obligācijas tiek tirgotas, bankām komunicējot ar investoriem, kas piedāvā savas procentu likmes, salīdzinot "airBaltic" ar citām biržā esošajām lidsabiedrībām. Attiecīgi beigās izvilkta "vidējā" procentu likme, kas sākotnēji bija 15%, bet lielās investoru intereses dēļ tomēr "nokaulēta" par 0,5%.

Tas nozīmē, ka ik gadu saņemtais 340 miljonu eiro aizdevums "airBaltic" izmaksās 49,3 miljonus eiro gadā, bet darījumā ir iestrādāta opcija, ka obligācijas var apmaksāt pēc diviem gadiem, pārfinansējot to ar lētāku instrumentu.

"Ja plāns tiek realizēts pēc mūsu iecerēm, "airBaltic" kredītreitings nākamo divu gadu laikā būtiski uzlabosies un būs iespēja šīs obligācijas pārfinansēt ar lētāku instrumentu," sacīja "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

Viens no punktiem, kas ietilpst attīstības plānos, ir flotes paplašināšana par trim lidmašīnām gadā, kas attiecīgi palīdzētu palielināt rentabilitāti, darbības vērienu un visbeidzot peļņu, kas, savukārt, ļautu atdot aizdevumu.

"airBaltic" atzīst, ka tai piederošo lidmašīnu noma citām aviokompānijām ir lielākais uzņēmuma peļņas avots, tāpēc arī nākotnē saredz perspektīvas šajā virzienā. Tajā pašā laikā, samazinot globālo likstu sadārdzinātās izmaksas, uzņēmums neizslēdz iespēju, ka varētu lielāko flotes daļu pārorientēt pasažieru pārvadājumiem.

Vaicāti, vai uz aizdevuma rēķina varētu celties lidojuma biļešu cenas, pārstāvji neslēpa, ka "airBaltic" primārais mērķis ir palielināt peļņu, taču lidojuma biļešu cenas arī nākotnē noteikšot nevis aizdevums, bet gan tirgus situācija.

Zināms, ka arī Latvija iegādājusies daļu no obligācijām – 50 miljonu eiro apmērā. Valsts gan nākusi ar piedāvājumu 136 miljonu eiro apmērā, taču "airBaltic", izvērtējot visus investorus, lēmis, ka no valsts puses neiekasēs tik lielu summu.

Kas ir pārējie investori? To vārdus bez viņu piekrišanas uzņēmums nevar atklāt, taču mierina, ka tie ir globālie investori, kas visā pasaulē iegulda šāda veida vērtspapīros.

Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Ligita Austrupe arī kliedēja žurnālistu bažas par "airBaltic" reālo spēju atmaksāt parādu. Viņa akcentēja, ka līdzšinējie uzņēmuma darbības pārskati nav radījuši pamatu tam neuzticēties, SM paļaujas uz "airBaltic" pieņemtajiem lēmumiem un tic, ka šis darījums izdosies.