Nacionālais kino centrs un Eiropas kino fondi no producentiem pieprasa filmu radīšanas procesā atstāt pēc iespējas mazāku ekoloģisko nospiedumu. Vai to ir iespējams īstenot salīdzinoši nelielajos Latvijas kino industriju budžetos? Vai arī – mazais finansējums tieši veicina ekoloģisku domāšanu? To 8. sērijā skaidroja raidījums "Kultūrpēda".
Kā perspektīvākā vieta šobrīd Latvijā kino ražošanai, konkurējot ar citu valstu piedāvājumu, ir kino pilsētiņa "Cinevilla" Slampē.
"Cinevilla" radās 2004. gadā, kad filmēšanas komanda strādāja pie "Rīgas sargu" pilnmetrāžas filmas.
"Mēs sapratām, ka Rīgā vairāk nevar izrakt tranšejas, nevar novākt zīmes, neko. Tad mums iznāca tā, ka mums bija jāiegādājas viens zemes gabals. Vistuvāk Rīgai – 67 kilometri no Rīgas. Tad mēs sākām pamazām būvēt," kinopilsētas pirmsākumus atceras kinoproducents Andrejs Ēķis.
Viņš norāda, ka kino veidotājiem laiks ir ārkārtīgi būtisks. Ja filmēšanai jānorit 26 dienu laikā, ir būtiski, lai to varētu īstenot pēc iespējas vienā lokācijā. Lai nebūtu jātērē ne laiks, ne resursi, pārbraucot no vienas filmēšanas vietas uz otru, skaidro Ēķis.
Kinopilsētiņa gadu gaitā iegūst arvien vairāk ēku un vietu savā teritorijā.
"Katra filma jau kaut ko atstāj. Tas galvenais koncepts ir tāds – ja tu atnāc būvēt ar savu konstrukciju, tev vajag tikai sienas. Pēc tam "Cinevilla" par savu naudu uzliek jumtu, lai tas saglabājas. Tu neko jaunu netaisi, bet tu to veco pielāgo visu laiku, un tad tā "Cinevilla" aug. Pat ja vecu dekorāciju izmanto, tad izjauc un taisa nākamo," pilsētiņas paplašināšanas principus skaidro Ēķis.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Cinevilla", kā norāda filmu pilsētiņas pārstāvis, ir lielākā šāda veida kino vieta Ziemeļeiropā.
Kā lielākos ieguvumus, strādājot "Cinevillā", Kultūras akadēmijas lektore, producente Elizabete Palasiosa nosauc iespēju visai filmēšanas komandai mitināties turpat uz vietas. Turklāt pilsētiņā ir arī tērpu un dekorāciju noliktavas, kuras filmas veidotāji var izmantot.
"Kultūrpēdas" eksperti arī uzsver, ka šā brīža situācijā, konkurējot par Eiropas Savienības finansējumu filmu nozarē, ārkārtīgi būtiski, lai filmēšana noritētu pēc iespējas videi draudzīgāk.
Viens no vides draudzīguma rādītājiem – pēc iespējas mazāk izmantot transportu, sevišķi aviosatiksmi un privātos auto. Ja filmēšana norit vienuviet, vienā lokācijā, tas ne tikai atvieglo filmēšanas procesu, ietaupot naudu un resursus, bet arī atstāj mazāku ekoloģiskās pēdas nospiedumu.
Raidījumu "Kultūrpēda" finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par raidījuma saturu atbild SIA "Red Dot Media".
