Viesuļvētras nekad nešķērso ekvatora līniju. Kas zem tā slēpjas?

Dažās pasaules daļās viesuļvētru spēcīgos vējus dēvē par tropiskajiem cikloniem, tāpēc var sagaidīt, ka tie pārņems visu tropu reģionu. Taču ir viena tropu zona, kur viesuļvētras gandrīz nekad neveidojas – ekvators.

Vēsturiskās tropisko ciklonu atrašanās vietu kartes atklāj, ka tie ārkārtīgi reti veidojas dažu grādu attālumā no ekvatora, izdevumam Live Science pastāstīja Havaju Universitātes meteorologs Garijs Barnss. Viens platuma grāds ir aptuveni 111 kilometri.

Iemesls ir saistīts ar tropisko ciklonu rotāciju, ko nosaka Zemes griešanās. Pat tad, ja pie ekvatora laikapstākļi ir pavisam mierīgi, planēta griežas ar ātrumu vairāk nekā 1600 km/h, teica Barnss. Šī kustība atbilst Zemes griešanās virzienam no rietumiem uz austrumiem.

Šī parādība, ko dēvē par Koriolisa efektu, palīdz kontrolēt tropisko ciklonu griešanās virzienu. Ziemeļu puslodē gaiss, kas griežas pa labi, radīs rotācijas kustību pretēji pulksteņrādītāja rādītāja virzienam, bet dienvidu puslodē būs pretēji.

"Viesuļvētras uzkrāj rotāciju no apkārtējās vides," Pols Rounijs , atmosfēras zinātnieks no Olbanijas Universitātes Ņujorkā, stāsta izdevumam Live Science.

Šī šķietamā vēja rotācija ir ļoti vāja ekvatora tuvumā, bet, palielinoties platuma grādiem, kļūst daudz spēcīgāka, teica Barnss. Tāpēc tropiskie cikloni retāk veidojas ekvatora tuvumā – augstākos platuma grādos vēji griežas ātrāk, lai veicinātu tropisko ciklonu izaugsmi.