Nāvējošais hantavīruss: No pagraba atnesta gurķu burka var būt liktenīga

Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs pastāstīja, ka hantavīruss Latvijā nav nekas jauns. Šī slimība ir arī diezgan reta gan cilvēkiem, gan grauzējiem. 2023. gadā Latvijā tika reģistrēti četri inficēšanās gadījumi, bet 2024. gadā viens gadījums.

Hantavīrusi izraisa trīs sindromus:

• hemorāģisko drudzi ar renālo sindromu (HDRS), kas sastopams galvenokārt Eiropā un Āzijā;
• vieglāko Eiropā sastopamo HDRS formu;
• nephropathia epidemica, ko izraisa Puumala vīruss;
• hantavīrusu kardiopulmonāro sindromu (KPS), kas izplatīts Amerikā.

Hantavīrusu infekcijas inkubācijas periods ilgst no septiņām līdz 48 dienām, smagākai formai tas var būt īsāks, 2-3 dienas, un slimība sākas ar drudzi, galvassāpēm, muguras sāpēm, anoreksiju, nelabumu un vemšanu, norāda SPKC. Ķermeņa augšdaļā, uz sejas, kakla, pleciem parādās eritematozi izsitumi. Endēmiskos apgabalos aizdomas par hantavīrusu infekciju var būt gadījumos, kad akūtu drudzi pavada trombocitopēnija, galvassāpes, bieži ļoti stipras, un vēdera, muguras sāpes bez skaidri izteiktiem respiratorā trakta simptomiem.

Hantavīrusi bojā kapilārus un sīko asinsvadu sieniņas, radot hemorāģijas. Slimība skar nieres, izraisot nefrītu. Atveseļošanās var ilgt līdz četriem mēnešiem, skaidro SPKC. Smagas slimības formas gadījumā letalitāte var būt 5-10% gadījumu, pacienta nāvei iestājoties šoka un nieru nepietiekamības dēļ.

Hantavīrusu infekcijas ārstēšana ir galvenokārt simptomātiska. Ļoti svarīga pacienta šķidrumu balansa uzturēšana, izvairoties no hiperhidratācijas. Nieru nepietiekamības gadījumā nepieciešama dialīze. Izolācija nav vajadzīga.

Kā izvairīties no inficēšanās?

Grauzēji izdala hantavīrusu ar urīnu, fēcēm un siekalām, un cilvēki visbiežāk inficējas ieelpojos aerosolizētus ar vīrusiem kontaminētus grauzēju izdalījumus. Tādēļ grauzēju piesārņotas putekļainas vietas ir īpaši bīstamas.

Inficēties iespējams arī, vīrusiem nokļūstot organismā caur ievainojumiem ādā, gļotādā vai konjunktīvā, bet atsevišķos gadījumos vīruss var nonākt organismā arī ar barību vai dzeramo ūdeni, kā arī grauzēja koduma rezultātā. Piemēram, laboratorijās, kur tiek turēti inficētie grauzēji, cilvēkiem pietiek uzturēties tikai dažas minūtes, lai saņemtu devu, kas ir pietiekama infekcijas izraisīšanai. Arī inficētu dzīvnieku eksports, imports un maiņa starp pētniecības iestādēm var būt bīstama. Liels inficēšanās risks pastāv, uzturoties mājās, kur mīt inficēti grauzēji, kā arī tīrot inficētu grauzēju apdzīvotas telpas.

Tā kā augsne un zāle pie inficētu grauzēju alām un takām tiek kontaminēta ar grauzēju izdalījumiem, inficēšanās risks palielinās lauksaimniecības kultūru stādīšanas un ražas novākšanas laikā, kā arī karavīriem militāro mācību laikā, īpaši, ja ir sauss un vējains.

• Pārtikas produkti un mājdzīvnieku barība jāuzglabā grauzējiem nepieejamos metāla vai biezas plastmasas traukos ar cieši piegulošu vāku.
• Atkritumi jāuzglabā grauzējiem nepieejamos metāla vai biezas plastmasas konteineros.
• Visi izlietotie trauki nekavējoties jāizmazgā.
• Laikus jāatbrīvojas no dažādiem veciem, nederīgiem priekšmetiem.
• Vēlams regulāri veikt deratizāciju, izmantojot saindētas ēsmas, jo dzīvķeramo slazdu izmantošana nav efektīva un palielina inficēšanās risku.