Eiropa spriež par aizsardzības nākotni; Kremlis reaģē jau paredzamā manierē
Ceturtdien Briselē tiekas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi, lai apspriestu priekšlikumus Eiropas pārbruņošanai un Ukrainas atbalstam. ES dienu iepriekš nāca klajā ar jauniem centieniem pārtraukt savu drošības atkarību no ASV, koncentrējoties uz aizsardzības aprīkojuma iegādi Eiropā, nevis no piegādātājiem pāri Atlantijas okeānam.
NATO izlūkošanas aplēses liecina, ka Krievija varētu atkal sākt uzbrukumu Eiropā pēc trim līdz pieciem gadiem, raksta "Associated Press".
"Krievija ir un būs pastāvīgs drauds Eiropas Savienībai un Eiropai. Un tāpēc tagad mēs patiešām gatavojamies un beidzot veidojam savu spēcīgo aizsardzību," sacīja Somijas premjerministrs Peteri Orpo, ierodoties samitā Briselē.
Savukārt Latvijas premjerministre Evika Siliņa (JV) žurnālistiem pirms sanāksmes norādīja, ka nepieciešams izvirzīt stingru mērķi, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam, lai Eiropa būtu pašpietiekama attiecībā uz to, kas nepieciešams tās aizsardzībai.
"Es uzskatu, ka "Baltā grāmata" ir tikai pirmais solis. Arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas priekšlikums ir pirmais solis. Tāpēc mēs esam atvērti turpmākām diskusijām par to, kā atrast vēl vairāk finanšu līdzekļu un kā panākt, lai Eiropa būtu konkurētspējīgāka. Arī kapitāla tirgus ir viena no tēmām, kas varētu palīdzēt attīstīt mūsu militāro industriju," žurnālistiem teica Siliņa.
Noskaties: Eiropas 800 miljardu eiro aizsardzības plāns. Ko tas paredz?
Jāpiebilst, ka Eiropas sarunas par aizsardzības stiprināšanu un atbalsta sniegšanu Ukrainai nav palikušas nepamanītas Kremlī.
Ceturtdien Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs mediju brīfinga laikā Eiropu raksturoja kā "kara pusi". Viņš arī norādīja, ka Eiropas "militarizācijas plāni ir pretrunā noskaņojumam ASV un Krievijā", un tuvākajās dienās ir plānotas papildu sarunas starp Vašingtonu un Maskavu. Tikšanās gaidāma Saūda Arābijā, Kremlis paziņoja, ka tā varētu notikt nākamās nedēļas sākumā.
"Mēs katru dienu dzirdam daudz signālu no Briseles," sacīja Peskovs.
"Galvenie signāli no Briseles un Eiropas galvaspilsētām tagad ir saistīti ar Eiropas militarizācijas plāniem, kas nepārprotami ir pretrunā ar Krievijas un ASV prezidentu noskaņojumu meklēt veidus, kā panākt miermīlīgu izlīguma procesu. Eiropa ir iegrimusi militarizācijā un pārvērtusies par kara pusi," izteicās Peskovs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
