Latvijā plāno krīzes veikalu un degvielas staciju tīklu. Pirmie mājasdarbi jau izdarīti

Latvijā, līdzīgi kā pārējās Baltijas valstīs, izstrādes stadijā noris starpinstitucionāls darbs, lai ieviestu gan krīzes veikalu tīklu, gan degvielas uzpildes staciju tīklu, ar mērķi nodrošināt iedzīvotājus ar pirmās nepieciešamības precēm, medikamentiem un degvielu iespējama valsts apdraudējuma gadījumā, norāda Ekonomikas ministrijas stratēģiskās komunikācijas eksperte Elīna Šakirova.

"Līdz 2024. gada beigām Latvijas Bankas vadībā Latvijā ir paveikts nozīmīgs darbs kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības prasību ieviešanā, lai nodrošinātu finanšu līdzekļu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem iespējama valsts apdraudējuma gadījumā," norāda Šakirova.

Šajā procesā īpaša uzmanība pievērsta tam, lai nodrošinātu stabilu un nepārtrauktu piekļuvi kritiskajiem finanšu pakalpojumiem:

• Bezskaidrās naudas maksājumiem, veicot karšu maksājumus bezsaistē. 2024. gadā šāds risinājums tika ieviests attiecībā uz noteiktiem pārtikas un degvielas tirgotājiem, savukārt 2025. gada pirmajā pusē to plānots paplašināt ar medikamentu tirgotājiem;
• Skaidrās naudas maksājumiem, ieviešot risinājumu, kas nodrošina kritiskā bankomāta nepārtrauktu savienojumu ar informācijas sistēmām un kritisko bankomātu tīkla nepārtrauktu elektroapgādi. 2025. gadā sadarbībā ar kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējiem plānots turpināt kritisko bankomātu tīkla nepārtrauktas elektroapgādes risinājumu pilnveidi.

Latvija ir pirmā valsts eirozonā, kur ieviests risinājums, kas ļauj fiziskām personām veikt karšu maksājumus bezsaistē pirmās nepieciešamības preču iegādei, uzsver ministrijā.

Lasi arī: Nevar samaksāt ar karti un nestrādā bankomāts. "Zelta likums", kas jāzina par naudu krīzē

"Minētie risinājumi ir būtiska sastāvdaļa gan krīzes veikalu tīklu, gan degvielas uzpildes staciju tīklu izveides ietvaros. Veidojot gan krīzes veikalu tīklu, gan degvielas uzpildes staciju tīklu tiek vērtētas tāda veida tīklu pārklājuma iespējas, kas varētu aptver visu Latvijas teritoriju," skaidro Šakirova.

Ko plāno Lietuva un Igaunija?

Lai nodrošinātu iedzīvotājus ar pārtiku krīžu vai apdraudējumu gadījumā, Lietuvā plānots īpašs veikalu saraksts. Kurp doties – iedzīvotāji uzzinātu tiklīdz tiktu izsludināta ārkārtējā situācija. Līdz tam saraksts publiskots netiek. Tas gan radījis apjukumu tirgotāju vidū – arī viņiem pagaidām informācija ir minimāla.

Tas, kas ir zināms – Lietuvā darbotos vismaz 125 īpaša atbalsta veikali elektroenerģijas padeves vai sakaru tīkla darbības pārtraukuma gadījumā. Lietuvas Krīžu vadības centrs veikalu sarakstu veido, ņemot vērā iedzīvotāju blīvumu un apmeklētību.

"Piemēram, Viļņā mēs esam aprēķinājuši vismaz 20 veikalus. Tāds būs katrā Lietuvas pašvaldībā. Vismaz viens Galvenais kritērijs ir, lai uz vienu veikalu būtu aptuveni 30 tūkstoši cilvēku," stāsta Nacionālā krīžu vadības centra vadītājs Vilmants Vitkausks.

Aptaujājot tirdzniecības ķēdes, TV3 Lietuva secināja, ka paši tirgotāji vēl nezina, kuri veikali iekļauti šajā ārkārtas situācijām paredzētajā tīklā. Kad viņi to uzzinās – lems Nacionālais krīžu vadības centrs. Tomēr veikali paši gatavojas iespējamam apdraudējumam.

Noskaties: Lietuvā gatavo īpašu iepirkšanās veikalu tīklu krīzes situācijām

Līdzīga plāns arī Igaunijā. Tur pērnā gada rudenī Igaunijas valsts Rezervju centrs parakstījis līgumus ar mazumtirgotājiem, kas darbojas ar zīmoliem "Coop", "Lidl", "Grossi Toidukaubad", "Rimi" un "Selver", par 27 krīzes veikalu izveidi 12 apriņķos.

Pirmajā publiskajā iepirkumā Rezervju centra nolūks bija izveidot krīzes veikalus 61 vietā visā Igaunijā,  taču tika saņemti piedāvājumi par nedaudz vairāk nekā pusi no pieprasītajām vietām.

Drošības apsvērumu dēļ Rezervju centrs neatklāj detalizētu informāciju par krīzes veikalu atrašanās vietām. Tiklīdz krīzes veikals būs gatavs darboties, tā sniegs šo informāciju reģionālajai krīzes komitejai un vietējai pašvaldībai.

Igaunijas valdība ir uzticējusi Rezervju centram līdz 2026.gada beigām visā Igaunijā izveidot 110 pārtikas un pirmās nepieciešamības preču veikalus, kas būtu piemēroti krīzes situācijām. Minimālās prasības veikalu tīkla veikaliem ietver to, ka krīzes situācijā tie ir atvērti vismaz piecas stundas dienā un ka tajos ir pārtikas un pirmās nepieciešamības preču krājumi.

Valsts mēroga krīzes veikalu tīkla izveide Rezervju centram izmaksās no četriem līdz pieciem miljoniem euro, no kuriem lielākie izdevumi būs par ģeneratoru iegādi un uzturēšanu.