Mēs ikdienu ieelpojam šokējošu daudzumu mikroplastmasas, noskaidrojuši zinātnieki

Pētījums arī liecina, ka vairākums mikroplastmasas daļiņu ir tik mazas, ka iekļūst dziļi plaušās.

Plastmasas tiek uzskatīta par mūsdienu lielāko vides problēmu. Tā aizsprosto ūdensceļus, un arī nokļūst cilvēku asinsritē. Sīkās plastmasas daļiņas mūsu ķermenī nonāk ne tikai ar to, ko mēs ēdam un dzeram, bet arī ar gaisu, ko elpojam.

Jaunā pētījumā zinātnieki Tulūzas Universitātē, Francijā kvantificēja, cik daudz plastmasas putekļu mēs varam ieelpot ik dienu.

Komanda ņēmusi 16 iekštelpu gaisa paraugus no saviem dzīvokļiem un automašīnām, pēc tam tos analizēja, izmantojot metodi, ko sauc par Ramana spektroskopiju. To izmanto, lai mērītu mikroplastmasas koncentrāciju gaisā.

Noskaidrots, ka dzīvokļu gaisa paraugu vidējā koncentrācija bija 528 mikroplastmasas daļiņu uz kubikmetru, bet automašīnu paraugos – pat vairāk, 2238 daļiņas uz kubikmetru. No šīm daļiņām 94 % bija mazāki par 10 mikrometriem. Pietiekami mazas, lai ieelpojot iekļūtu dziļi plaušu audos.

Balstoties uz šo pētījumu un iepriekšējiem atklājumiem, Francijas zinātnieki aprēķinājuši, ka ik dienu pieaugušie iekštelpās un automašīnās ieelpo apmēram 71 000 mikroplastmasas daļiņu. No tām 68000 ir mazāki par 10 mikrometriem.

"Mūsu konstatētā koncentrācija ir 100 reižu lielāka nekā iepriekš aplēstais," saka pētījuma autori.

"Cilvēki vidēji 90 % sava laika pavada telpās, tostarp mājās, darba vietās, veikalos, transportā. Visu šo laiku viņi pakļauti mikroplastmasas piesārņojumam, to ieelpojot, pat neaizdomājoties par to," secina pētnieki.

Aizvien nav pilnībā skaidrs, vai mikroplastmasa kaitē organismam. Zinātnieki pieļauj, ka tās nonākšana organismā nevarētu būt kaut kas labs. Jaunākie pētījumi liecina – mikroplastmasas, iespējams, palielina onkoloģijas, auglības problēmu, insulta un virkni citu veselības problēmu risku.