Ož pēc shēmas! Vai atpazīsti digitālo krāpnieku trikus?
Latvijā digitālā krāpniecība vairs nav retums, bet gan ikdiena. Pērn iedzīvotājiem tika izkrāpti vairāk nekā 16 miljoni eiro, un šogad astoņu mēnešu laikā Valsts policijā reģistrētie zaudējumi pārsniedz 13,5 miljonus eiro. Tie nav tikai skaitļi, bet gan cilvēku uzkrājumi, kas tiek atņemti dažu sekunžu laikā
Raksts tapis sadarbībā ar Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centru
Krāpnieki shēmas ir tik atstrādātas, ka upuriem nereti šķiet, ka sazvanās ar banku, policiju vai pat saviem radiniekiem. E-pasti un mājaslapas izskatās gluži kā īstas, bet aiz tām slēpjas tikai viena vēlme – izvilināt piekļuves datus un naudu.
Šogad kāda rīdziniece saņēma zvanu ar satraucošu vēsti, ka viņas radinieks it kā cietis avārijā, un ārstēšanai steidzami vajadzīga nauda. Sieviete nekavējoties pārskaitīja krāpniekiem vairāk nekā 200 tūkstošus eiro. Citā gadījumā kāds ventspilnieks platformā "Instagram" pamanīja reklāmu par ātru peļņu kriptovalūtās un pārskaitīja "personīgajam finanšu konsultantam" 3000 eiro. Kad vēlējās izņemt naudu, platforma jau bija pazudusi.
Ne mazāk bīstamas ir romantiskās afēras. Kāda sieviete, ticot stāstam par "ārstu no militārās zonas Somālijā", pārskaitīja 48 tūkstošus eiro, cerot uz kopīgu nākotni. Vīrietis pazuda, un nauda neatgriezās.
Pat bērni nav pasargāti. Kāds 12 gadus vecs zēns, spēlējot spēli telefonā, uzklikšķināja uz "bezmaksas monētu" saites un ievadīja savus piekļuves datus. Tā kā spēles kontam bija piesaistīta vecāku karte, krāpnieki iztērēja vairākus simtus eiro.
Bankas cīnās ar krāpniekiem, bet nevar pasargāt ikvienu
Finanšu sektors ik dienu cīnās ar krāpniekiem – bankas bloķē aizdomīgus maksājumus un bieži vien paglābj klientus no zaudējumiem miljonu eiro apmērā. Tomēr ir gadījumi, kad cilvēks pats apstiprina transakciju, uzticoties viltus bankas darbiniekam vai viltotai investīciju platformai. Tad naudu atgūt ir gandrīz neiespējami.
Finanšu nozares asociācija uzsver, ka svarīgi ir ne tikai uzticēties bankas drošības sistēmām, bet arī pašiem būt vērīgiem. Ja tevi steidzina, ja sola ātru peļņu vai prasa piekļuves datus – tas noteikti ož pēc shēmas.
Kiberdrošība sākas ar katru no mums
Kiberdrošība sākas ar mazām, bet būtiskām lietām. Izmanto drošas paroles un divpakāpju autentifikāciju, atjauno programmatūru un ierīces un uzmanies no aizdomīgām saitēm. Svarīgi arī izmantot praktiskus aizsardzības rīkus. Piemēram, CERT.LV un NIC.LV izstrādātais DNS ugunsmūris (pieejams bez maksas vietnē dnsmuris.lv) pasargā tā lietotājus no Latvijā aktuālām krāpšanas kampaņām internetā, piemēram, viltus banku lapām, krāpnieciskām platformām un vīrusus izplatošām vietnēm.
Ko darīt, ja esi cietis no kiberuzbrukuma?
Ja saņem krāpniecisku e-pastu, SMS vai pamani viltus interneta vietni, par to nekavējoties ziņo CERT.LV ([email protected], vai pārsūti SMS/WhatsApp uz 23230444). Savukārt, ja jau esi cietis no finanšu krāpšanas vai izspiešanas, tad sazinies ar savu banku, lai bloķētu maksājumu vai karti, taču, ja ir konstatēti zaudējumi, tad ar iesniegumu jāvēršas Valsts policijā. Zvani Valsts policijai pa tālruni 110.
Ja apdraudēts bērns, palīdzību un padomu sniegs Latvijas Drošāka interneta centrs, zvanot uz uzticības tālruni 116111 vai izmantojot platformu ziņot.drossinternets.lv. Plašāk par ziņošanas iespējām uzzini shemas.lv. Jo ātrāk par notikušo paziņosi, jo lielāka iespēja apturēt krāpniekus un mazināt zaudējumus.
Pārbaudi sevi!
Ikviens aicināts doties uz kampaņas mājaslapu shemas.lv, kur vienkopus atrodama aktuālā informācija par krāpnieku metodēm. Tur iespējams arī aizpildīt kiberdrošības testu, kurā var noskaidrot savas stiprās un vājās puses, kā arī saņemt padomus, kā ikdienā būt drošākam.
Kiberdrošības kampaņu "Ož pēc shēmas!" organizē Aizsardzības ministrijas Nacionālais kiberdrošības koordinācijas centrs (NCC-LV), CERT.LV. Savukārt kampaņu informatīvi atbalsta: Latvijas Drošāka interneta centrs, Finanšu nozares asociācija, Latvijas Pasts, Narvesen, LMT un NESTE. Kampaņu līdzfinansē Eiropas Savienība.
