Armijas kaujasspējām rasti papildu 45 miljoni eiro, īpaša prioritāte – pretgaisa aizsardzība

Aizsardzības ministra Andra Sprūda ("Progresīvie") uzdevumā pārskatītas ne tikai ilgtermiņa saistības, bet arī izdevumi valsts aizsardzības dienestā, militāro bāžu un poligonu aizsardzības infrastruktūras izbūvē, kā arī uzturēšanās izdevumos.

"Kaujas spēju stiprināšana ir mūsu prioritāte, kam nepieciešami papildu līdzekļi," akcentē aizsardzības ministrs. Svarīgs uzdevums ir regulāra un rūpīga aizsardzības budžeta pozīciju pārskatīšana un to izpildes kontrole. "Laikā, kad kaimiņvalstī notiek pilna mēroga karš, mums ir jābūt vēl efektīvākiem un jāmeklē risinājumi arī esošā aizsardzības budžeta ietvaros,"  viņš norāda.

Sprūds pauž gandarījumu, ka izdevies panākt būtisku līdzekļu optimizāciju 45 934 581 eiro apjomā, kas jau šogad dos iespēju novirzīt papildu līdzekļus tādām prioritārām spējām kā slāņveida pretgaisa aizsardzība, dronu un pretdronu sistēmas, uguns jauda, munīcija un kājnieku kaujas mašīnu iegāde," norāda aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Novērtējot citu ministriju lēmumus mazināt savus izdevumus, Aizsardzības ministrija regulāri pārskata savus izdevumus un meklē efektīvākos veidus aizsardzības mērķu sasniegšanai.

Saskaņā ar 12. jūnijā aktualizēto iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi 2025. gada aizsardzības budžets sasniegs 3,80% no IKP jeb 1 593 464 701 eiro. Šis ir lielākais aizsardzības budžets Latvijas vēsturē, un tā mērķis ir ilgtermiņā nodrošināt valsts drošību un aizsardzību pret potenciāliem draudiem.

Lielākā daļa no 2025. gada aizsardzības budžeta jeb 41% paredzēts militāro spēju attīstībai. Aptuveni 26% no budžeta segs personāla izdevumus un aptuveni 28% uzturēšanas izdevumus, savukārt 5% no budžeta tiks izmantoti militārās infrastruktūras attīstīšanai

Galvenie Nacionālo bruņoto spēku kaujasspēju attīstības projekti ir slāņveida pretgaisa aizsardzības sistēmas ieviešana, kājnieku kaujas mašīnu, artilērijas, dronu un pretdronu iekārtu, krasta aizsardzības raķešu un munīcijas iegādes.