Divu nedēļu cīņa par dzīvību – bez rezultāta. Zoodārzā miris piejaucētais lūsēns

"Uzreiz pēc lūša ierašanās zoodārzā tik veikta virkne dažādu analīžu, tās nosūtītas laboratorijām arī ārpus Latvijas. Vienlaikus speciālisti mēģināja darīt, ko var, bet analīzes vēl gaidām. Pa to laiku lūsis nomira," pastāstīja Rīgas zoodārza pārstāvis un zoologs Māris Lielkalns. Arī šobrīd tiek pētīts, dzīvniekam veic sekciju, lai noskaidrotu nāves iemeslus.

"Arī es apskatīju lūsi," sacīja Lielkalns.

Māris Lielkalns

"Tas bija ļoti novājējis. Burtiski kauli un āda. Tur, kur uz pakaļējām kājām kaut kam bija jābūt, tur bija tikai āda apņēmusi kauli."

Speciālists arī atklāja, ka dzīvnieks cieta no gremošanas un vēdera izejas problēmām, tas bija noklāts ar dažādām ērcēm, arī ar ausu ērcīti. Turklāt lūsēnām bija arī neiroloģiska rakstura problēmas, kas izpaudās kāju raustīšanā. Savās dzīves pēdējās dienās dzīvnieks pat bija kļuvis vitālāks – tas bija cītīgi sācis ēst gaļu un zoodārza darbinieki ārkārtīgi cerēja, ka varbūt tomēr lūsēnu izdosies glābt. "Tas nozīmē, ka ne vienmēr ēšana liecina par veiksmīgu iznākumu," pauda zoodārza pārstāvis.

Tas, ko vēl novēroja speciālisti lūsēna īsās uzturēšanās laikā zoodārzā, – dzīvnieks bija ārkārtīgi pieradināts pie cilvēka, tas uzvedās gluži kā mājas kaķis. Nāca klāt, mēģināja iepazīties ar "divkājainajiem", nešņāca un nedusmojās arī tad, kad veselība šķietami uzlabojās. Lielkalns sarunā ar "tv3.lv" vairākkārt uzsvēra, ka savvaļas lūši tā neuzvedas – tūkstošiem gadu dzīvojot atstatu no cilvēkiem, tie, pirmkārt, izvairīsies, bet nonākot saskarsmē – "var izrādīt raksturiņu".

Zoodārzam līdz šim jau ir bijusi pieredze ar lūšu mazuļiem, kurus cilvēks izņēmis no dabas, un plēsējus ir izdevies glābt.

24. septembrī vārda došanas svētki svinēti Dorai – viņa ir atvase lūšu tēviņam un mātītei, kurus kā mazuļus savvaļā atrada cilvēks.

"Rubīns pirms 14 gadiem tika atrasts Valkas pusē. Tas bija ienācis sētā – mazs un novārdzis. Tāpat Dadze, pirms septiņiem gadiem Viļakas puses mežos to atrada mežstrādnieki," pastāstīja Lielkalns.

Gadījums ar Kombuļu lūsēnu atšķiras, jo dzīvnieku glābt neizdevās, zoodārzs šobrīd liek lielas cerības uz analīžu rezultātiem, lai noskaidrotu dzīvnieka veselības problēmas.

"Analīžu rezultāti ir zināšanas, kuras mums ir ļoti vērtīgas," uzsvēra Lielkalns. "Lai vienkārši mēs zinātu, ko darīt tālāk. Zoodārzs ir starptautiskā apritē, secinājumi par lūsēna veselību un nāvi, būs pienesums daudzu valstu zināšanām par šiem plēsējiem – kāpēc bija tādas problēmas un kā rīkoties citās reizēs," pauda speciālists.

Vairāk par lūsēna nonākšanu zoodārzā vari uzzināt TV3 sižetā: "Kauli un ādiņa." Rīgas zoodārzā nonākušā pieradinātā lūsēna veselības stāvoklis ir kritisks"

Dabas aizsardzības pārvalde, atbildībā par aizsargājamo dzīvnieku jomu Latvijā, portālam "tv3.lv" norāda, ka patlaban neturpinās izmeklēšana, noskaidrojot, kurš Latvijas iedzīvotājs pieradināja Kombuļos atrasto lūsēnu. Vaicājot, kāpēc izmeklēšana neturpinās, Dabas aizsardzības pārvaldes Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vecākais eksperts Rihards Miķelsons pauda, ka šobrīd nav neviena pavediena.

Rihards Miķelsons

Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas Vecākais eksperts

"Mums nav nekādas papildu informācijas, jebkurš varēja savākt lūsi. Par tiem, kuri paziņoja mums, nav aizdomu, ka ļaunprātīgi rīkojušies. Bijām uz vietas, intervējām. Drīzāk viņi nezināja par pareizu barošanu un ārstēšanu, tāpēc arī lūsi baroja neatbilstoši, ar kaķu barību. Viņi dzīvnieku bija atraduši novārgušu, sniedza palīdzību. Cilvēki darīja labu darbu un vērsās pie atbildīgajām iestādēm, kurām lūsēnu nodot."

Dabas aizsardzības pārvaldē skumjais iznākums, lūša nomiršana, nav pārsteigums. "Kad mēs viņu savācām, veselības stāvoklis bija slikts," atzina Miķelsons un atgādina, ka lūsis ir aizsargājama suga Latvijā, tas iekļauts Vašingtonas konvencijā, kas liedz šīs sugas starptautisku tirdzniecību.

Ja tomēr būtu bijis izdevies atrast cilvēku, kurš lūsēnu izņēma no savvaļas un pieradināja, tad DAP piemērotu sodu par Sugu aizsardzības likuma pārkāpumu. Cilvēkam iestātos administratīvā atbildība – fiziskai personai līdz 140 naudas vienībām jeb līdz 700 eiro. Savukārt, ja apstiprinātos, ka lūsēns pēc pieradināšanas izlaists atpakaļ savvaļā, kur nespēj izdzīvot, cilvēku varētu sodīt Pārtikas un veterinārais dienests par Dzīvnieku aizsardzības likuma 4. panta pārkāpumu –  dzīvnieka atstāšanu bez aprūpes, dzīvnieka atstāšanu bezpalīdzīgā stāvoklī.

"Bija skaidri redzams, ka lūsis ilgstoši bija atradies savvaļā vai mežā, vai pļavā – novārdzis, ar ērcēm," norāda DAP speciālists.

Vairāk par lūsēna atrašanu vari skatīt un lasīt tv3.lv publikācijā: Nebrīvē turēts lūsēns cīnās par dzīvību Rīgas zoodārzā

Miķelsonam ir zināma virkne gadījumu, cilvēkiem izņemot no savvaļas mazuļus un pēc tam, kad tie paaugušies, meklējot veidu un vietu, kur no tiem atbrīvoties.

Rihards Miķelsons,

Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas Vecākais eksperts

"Tādi gadījumi, ka savāc no savvaļas dzīvnieku, un pēc tam zvana iestādēm, pēc mūsu pieredzes, ir mazākā daļa. Lielākā daļa izlaiž atpakaļ savvaļā, un tad mums ir gadījumi, ka lāči nāk pagalmā vai arī šis lūsis, kas nāca pie cilvēka. Tā nav ikdiena, bet tas notiek katru gadu. Par daudziem gadījumiem mēs vienkārši neuzzinām."

Viņš aicina neņemt mājās savvaļā atrastu dzīvnieku mazuļus – ne putnus, ne zīdītājus. Visticamāk, turpat tuvumā ir mazuļa vecāki, kas par atvasi rūpējas un uzmana. Ja mazulis ir savainots vai novārdzis, nav jāuzsāk pašdarbīga ārstēšana, bet jāsazinās ar atbildīgajām iestādēm, kā Dabas aizsardzības pārvalde.