Iespējams, nopludināti "dronu sienas" plāni – to iecerēts pabeigt līdz 2027. gadam

Dokuments, ko Eiropas Komisija oficiāli publiskos ceturtdien, nosaka konkrētus mērķus jauno militāro spēju ieviešanai, taču nesniedz jaunus risinājumus to finansēšanai. Tas ir daļa no plašāka plāna, ar kuru ES vēlas pārveidot savu aizsardzības politiku saskarē ar arvien agresīvāku Krieviju.

Galvenās prioritātes – munīcija, droni un pret-dronu tehnoloģijas

ES jau ir noteikusi deviņas prioritārās jomas, kurās dalībvalstīm jāiegulda steidzami. To vidū ir munīcijas ražošana, dronu un pret-dronu tehnoloģijas, kā arī pretgaisa aizsardzība.

Komisija iepriekš šomēnes piedāvāja arī četrus pan–Eiropas "karoga projektus", kas jāīsteno vispirms:

• Austrumu flanga novērošanas sistēma,
• Eiropas dronu siena,
• pretgaisa aizsardzības vairogs,
• aizsardzības kosmosa vairogs.

"Dronu siena" un Austrumu flanga novērošanas tīkls

"Dronu siena" un Austrumu flanga novērošanas tīkls ir atzīti par vissteidzamākajiem projektiem. "Dronu siena" plānota kā pilnībā funkcionāla un savstarpēji integrēta tīklveida dronu sistēma līdz 2027. gada beigām, savukārt Austrumu flanga uzraudzības tīkls — līdz 2028. gada beigām.

Dokumentā teikts, ka pret-dronu spējas tiks veidotas kā daudzslāņu, tehnoloģiski attīstīta sistēma, kas nodrošinās:

• dronu noteikšanu, izsekošanu un neitralizēšanu,
• kā arī triecienus sauszemes mērķiem, izmantojot dronu precīzijas tehnoloģijas.
• Tāpat uzsvērts, ka šai kapacitātei jābūt savietojamai starp visām dalībvalstīm, nodrošinot Eiropas kopīgu situācijas pārskatu un spēju rīkoties vienoti, cieši sadarbojoties ar NATO.

Militārā mobilitāte

Ceļvedis arī precizē militārās mobilitātes jautājumu — vienu no galvenajām ES aizsardzības prioritātēm.
Šim tematam veltīts atsevišķs plāns tiks publicēts nākamajā mēnesī.

Jaunais ES aizsardzības ceļvedis līdz 2030. gadam iezīmē skaidrus termiņus un mērķus militārās gatavības stiprināšanai, taču joprojām nav skaidrs, no kurienes nāks finansējums šīm ambiciozajām iniciatīvām.

Kā plāno finansēt?

Komisija līdz šim piedāvājusi vairākus mehānismus, lai stiprinātu kopīgo militāro iepirkumu un atbalstītu Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecības bāzi (EDTIB).

Tas varētu samazināt izmaksas, paātrināt piegādes un uzlabot savietojamību starp dalībvalstu bruņotajiem spēkiem.

Ceļvedī noteikti konkrēti mērķi:

• Dalībvalstīm jāplāno vismaz 40% aizsardzības iepirkumu kā kopīgie iepirkumi līdz 2027. gadam.
• Vismaz 60% aizsardzības budžeta jāiegulda EDTIB un Ukrainas projektos līdz 2030. gadam.
• Tomēr dokuments nesniedz jaunus finansējuma avotus, lai īstenotu šos ambiciozos plānus, neskatoties uz vairākām dalībvalstu prasībām.

Ceļvedis tikai atkārto iepriekšējo plānu, ka nākamā ilgtermiņa ES budžeta perioda aizsardzības finansējums varētu sasniegt 131 miljardu eiro, no kuriem militārā mobilitāte saņemtu 18 miljardus, salīdzinot ar pašreizējiem 1,76 miljardiem.

Tāpat dokumentā tiek uzsvērts Savings and Investments Union progress, lai veicinātu privātās investīcijas aizsardzības sektorā.

Papildu finansējums no Eiropas Investīciju bankas (EIB), tostarp 1 miljarda eiro "fund of funds" fonds, kas paredzēts, lai atbalstītu ātru aizsardzības tehnoloģiju jaunuzņēmumu un projektu attīstību līdz gada beigām.