Latvijā aktuāla ielu kaķu problēma – aicina ieviest nacionālu finansēšanas programmu to sterilizācijai

Daudzi pat neapzinās cik liela ir ielas kaķu problēma, īpaši reģionos. Kolonijas aug ātrāk nekā ir iespēja sniegt palīdzību. Pasaules pieredze rāda, ka viens no efektīvākajiem, kā to humāni ierobežot ir īsa laikā, vienā teritorijā, sterilizēt vismaz 80% kaķu.

"Mēs šobrīd runājam par bezsaimnieku kaķu sterilizācijas programmu un šī programma ir kā atbilde uz lielo ielas kaķu pārpodukciju mūsu valstī. Noķer – sterilizē – atlaid darbojas visā Latvijā kopš 2000šo gadu sākumiem, taču Latvijā netiek piekopts šis te princips pēc iespējas īsākā laikā sterilizēt pēc iespējas lielāku kaķu populāciju un šī ir tā problēma, uz ko mēs vēlamies vērst uzmanību, ka ir nepieciešams vienoti un sistemātiski sakārtot šo problēmu," norāda labdarības fonda "Sofi" vadītāja Sindija Liepiņa.

Pirmais pilotprojekts ar labdarības organizācijas atbalstu notika Limbažu novadā. Tur dzīvnieku aizsardzības biedrība sadarbībā ar barotājiem, brīvprātīgajiem un veterinārārsti īstenoja mērķtiecīgu bezsaimnieku kaķu sterilizācijas programmu. Iedzīvotāji tika aicināti ziņot par vietām, kur veidojas kaķu kolonijas, un, strādājot secīgi pa vienai teritorijai, izdevās sasniegt ļoti labus rezultātus.

"Cilvēki mums zvanīja, mēs likām tos rindiņā, un rindas kārtībā mēs uz tām adresēm braucām – tad, protams, notika darbs, jānoķer ir visi kaķi, un tas bija laikietilpīgi – nebija tā, ka es šodien braucu ķert kaķu koloniju Skultē un rīt es braukšu uz Viļceni, nē, bija tā, ka, piemēram, mēnesi tu sēdēji Ozolmuižā. Tā, lai pabeigtu vienu vietu, lai varētu ķerties pie nākamās," saka Dzīvnieku aizsardzības biedrības "Vidzemes ķepas" vadītāja Inga Plaude.

Arī pēc pilotprojekta beigām Limbažos sterilizācija turpinās ar pašvaldības atbalstu, un vairākās kolonijās darbs paveikts par 100%%. Ja parādās viens jauns kaķis, iedzīvotāji ziņo, un biedrība ātri reaģē, lai problēma nesāktos no jauna, tomēr projekta laikā daudz nācies strādāt ar cilvēkiem, pārvarot dažādus gadiem iesakņojušos stereotipus par kaķu sterilizāciju. Pašlaik programma uzsākta arī Kuldīgas novadā – ja pērn visa gada laikā izdevās sterilizēt 131 kaķi, tad tagad vienā pagastā divarpus mēnešos jau izsterilizēti 181 dzīvnieks.

"Kuldīgas novadā visā vēl nav apzināts, kur ir kaķu kolonijas, atsevišķas jau ir un tās jau sniedzas pāri tūkstotim, zināmās. Problēmas jau ir arī tās, ka lielā daļā šajā kaķu kolonijās izplatās slimības, kaķi vairojas savā starpā," skaidro Kuldīgas novada pašvaldības vides speciāliste Inta Putniņa.

Viņa turpina: "Tiem visiem gandrīz, kuri ir izķerti ir, ir kalicija vīruss ir vīrusi, kuri nav ārstējami, ir slimības, tāpat arī kaķi pārnēsā slimības uz mājdzīnviekiem, jo mūsu kaķis sterilizētie un čipētie iet laukā, tāpat satiek šos kaķīšus, tie kaķīši jau nav vainīgi, ka cilvēku bezatbildības rezultātā tiem ir tāda dzīve."

Labdarības organizācija uzsver, ka šāda programma sākumā prasa lielākus ieguldījumus, taču ilgtermiņā problēma būtiski mazināsies. Šobrīd dzīvnieku aizsardzības biedrības un patversmes ar pašvaldību līgumiem bieži vien spēj tikai reaģēt uz akūtām situācijām, nevis apturēt problēmu saknē.

Tāpēc nepieciešama vienota pieeja valstiskā līmenī – gan sistemātiski īstenojot sterilizāciju, gan aktīvi izglītojot sabiedrību. Speciālisti arī atgādina, ka mājas kaķis, kurš dodas ārā, pēc likuma nedrīkst būt nesterilizēts, un tieši saimnieku bezatbildība visbiežāk veido jaunas kolonijas.