Putins izvairās no mobilizācijas, bet karavīru trūkst – kā Krievija tos vervē karam Ukrainā

Daļai tas ir veids, kā nopelnīt vairāk nekā jebkad iepriekš. Citiem – iespēja izkļūt no cietuma vai legalizēt uzturēšanos Krievijā. Taču daudzi, īpaši ārzemnieki, apgalvo, ka tikuši apmānīti un nonākuši frontē pret savu gribu. "Viss, kas jādara – jāparaksta līgums par dalību karā Ukrainā," raksta AP.

Kāpēc Krievija izvairās no mobilizācijas?

Atšķirībā no Ukrainas, kur jau kopš 2022. gada ir ieviesta karastāvokļa mobilizācija, Krievijas diktators Vladimirs Putins līdz šim izvairījies no plaša mēroga iesaukšanas.

Kad 2022. gadā tika izsludināta daļēja mobilizācija 300 000 vīru apmērā, desmitiem tūkstošu cilvēku pameta valsti. Kopš tā laika Kremlis uzsver, ka armija tiek papildināta galvenokārt ar "brīvprātīgajiem".

Putins pērn decembrī paziņoja, ka 2024. gadā līgumus par dienestu parakstījuši vairāk nekā 400 000 cilvēku, taču šos skaitļus neatkarīgi apstiprināt nav iespējams.

Cilvēktiesību aktīvisti norāda, ka daudzi līgumi tiek pasniegti kā uz noteiktu laiku, piemēram, uz vienu gadu. Taču praksē tie automātiski tiek pagarināti uz nenoteiktu laiku.

Krievijas prezidenta dekrēts arī aizliedz karavīriem pamest dienestu, ja vien viņi nav sasnieguši maksimālo vecumu vai guvuši smagus ievainojumus.

Liela nauda kā galvenais vilinājums

Krievijas varasiestādes piedāvā ievērojamas finansiālas priekšrocības.

Piemēram, Hantu-Mansu autonomajā apvidū jauniesauktais var saņemt aptuveni 50 000 ASV dolāru prēmijās, ziņo AP. Tas ir vairāk nekā divas reizes vairāk par vidējo gada algu reģionā.

Papildus tiek piedāvāti:

• nodokļu atvieglojumi;
• parādu dzēšana;
• sociālie labumi ģimenēm.

Cietumnieki un iesauktie – zem spiediena

Mediji un cilvēktiesību organizācijas norāda, ka spiediens tiek izdarīts arī uz obligātā dienesta karavīriem, kuriem teorētiski nevajadzētu nonākt Ukrainā.

Tāpat tiek vervēti ieslodzītie un pirmstiesas apcietinājumā esošie, prakse, kas sākās ar algotņu grupējumu "Vagner" un vēlāk tika pārņemta Aizsardzības ministrijas līmenī.

Ārzemnieki – īpaši ievainojami

Krievija arvien aktīvāk vervē arī ārvalstu pilsoņus – gan Krievijas teritorijā, gan ārpus tās.

Pieņemti likumi, kas paredz paātrinātu Krievijas pilsonības piešķiršanu tiem, kas piekrīt dienestam armijā. Kopš 2024. gada noteikta militārā dienesta prasība arī daļai ārzemnieku, kas vēlas pastāvīgo uzturēšanās atļauju.

AP ziņo, ka daudzi ārzemnieki tikuši pievilināti ar solījumiem par darbu, bet vēlāk piespiesti parakstīt militāros līgumus. Tas noticis ar cilvēkiem no:

• Indijas;
• Nepālas;
• Bangladešas;
• Kenijas;
• Dienvidāfrikas;
• Irākas un citām valstīm.

"Ārzemnieki ir īpaši neaizsargāti – viņi nerunā krieviski, viņiem nav militāras pieredzes un komandieri viņus uzskata par viegli aizvietojamiem," saka aktīvists Antons Gorbačevičs no organizācijas "Idite Lesom", citē AP.

Lieli zaudējumi, bet precīzi skaitļi – noslēpumā

Krievija publiski sniedz ļoti ierobežotu informāciju par zaudējumiem. Lielbritānijas Aizsardzības ministrija pērn lēsa, ka nogalināti vai ievainoti vairāk nekā miljons Krievijas karavīru.

Savukārt neatkarīgie mediji "Mediazona" un BBC, analizējot atklātos avotus, identificējuši vairāk nekā 160 000 bojāgājušo, tostarp vairāk nekā 550 ārzemniekus.

Krievija izmanto arvien radošākas, bet arī dārgākas metodes, lai papildinātu armiju, kamēr ekonomika bremzējas. "Vervēšana kļūst ārkārtīgi dārga," norāda Katerina Stepanenko no ASV bāzētā Kara izpētes institūta.

Taču, kā uzsver AP, cilvēku plūsma uz fronti joprojām neapstājas – par spīti riskam, upuriem un neskaidrai nākotnei.