Arī leišu pacietība izsīkst. Baltijas kaimiņi pikti par Latvijas nespēju izbūvēt "Rail Baltica"

Igaunijā būvdarbi notiek jau vairāk nekā 100 kilometru garumā, Lietuvā darbi sākti vairāk nekā 100 kilometru posmā starp Kauņu un Panevēžu. Tur jau izbūvēti arī pirmie Eiropas platuma sliežu posmi.

Tikmēr Latvijā darbi koncentrēti Rīgā – tiek būvēta centrālā stacija un  iesākta tilta pār Daugavu būvniecība. Taču, kā zināms, pēc finansējuma izsīkšanas būvniecība vairākos posmos apstājusies.

Saeimas Tautsaimniecības komisijas locekle Skaidrīte Ābrama (P) TV3 Ziņām Lietuvā atzinusi: "Mums šobrīd ir tikai cerības un izaicinājumi. Te jau nepieciešama krīzes vadība. Es pat negribu runāt par nākamajiem posmiem – nav pārliecības, ka tos vispār izdosies īstenot."

VIDEO: Igauņiem bažas par Latvijas spēju izbūvēt "Rail Baltica"

Arī Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS) uzsver, ka sarežģītākais un dārgākais elements ir tilts pār Daugavu pie Salaspils hidroelektrostacijas: "Tas ir visdārgākais un tehniski sarežģītākais objekts. Igaunijā un Lietuvā šāda mēroga izaicinājuma nav."

Finansējuma plaisa – miljardi

Latvijai, lai pabeigtu pamattrasi, trūkst aptuveni 3–4 miljardi eiro. Arī pēc lēmuma samazināt projekta apjomu – sākotnēji izbūvēt tikai vienu sliežu ceļu divu vietā un atteikties no atsevišķām stacijām – izmaksas saglabājas augstas. Pirmais posms Latvijā varētu pārsniegt sešus miljardus eiro.

Tikmēr Lietuva jau nodrošinājusi 1,6 miljardus eiro no Eiropas finansējuma un parakstījusi līgumus par 800 miljoniem. Lietuvas satiksmes viceministrs Roderiks Žiobaks norāda: "Mēs uzskatām, ka iespēja līdz 2030. gadam nodrošināt vilcienu kustību Lietuvas teritorijā ir pietiekami reāla."

Tas nozīmē – teorētiski vilcieni varētu sasniegt Latvijas robežu, taču pastāv reāls risks, ka tālāk ceļš vēl nebūs gatavs.

Igaunijas kritika un Eiropas auditoru šaubas

Igaunijas premjers publiski izteicies, ka tieši Latvija šobrīd esot lielākais izaicinājums projektā, un norādījis uz nepieciešamību pastiprināt spiedienu, lai darbi virzītos uz priekšu.

VIDEO: Švinka komentē izskanējušo par "Rail Baltica" kavēšanos

Arī Eiropas Revīzijas palāta paudusi skepsi par iespēju atklāt satiksmi 2030. gadā, uzsverot, ka kavējumu risks ir augsts un ar katru aizkavēto gadu izmaksas var pieaugt vēl vairāk.

Paši Latvijas politiķi pieļauj, ka pilna apjoma būvniecība varētu ieilgt līdz 2035. gadam.

Baltijas valstis cer uz papildu finansējumu no nākamā Eiropas Savienības budžeta, taču lēmumi varētu tikt pieņemti tikai pēc 2028. gada. Līdz tam jautājums paliek atklāts – no kurienes rast līdzekļus, lai projekts Latvijā neapstātos.

"Rail Baltica" ir ne tikai infrastruktūras, bet arī politiskās uzticamības projekts. Ja Latvija nespēs turēt līdzi kaimiņiem, pastāv risks, ka 2030. gadā ātrvilcieni kursēs līdz mūsu robežai – bet ne cauri Latvijai.

Ar esošo finansējumu Latvijā var izbūvēt 52 kilometru uzbērumu

Latvijā ar 2021.–2027. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības fondu finansējumu "Rail Baltica" pamattrases būvdarbiem patlaban pieejami nepilni 700 miljoni eiro, no kuriem ap 603 miljoni paredzēti tieši uzbēruma izbūvei, vēsta aģentūra LETA. Ar šo summu iespējams izbūvēt 52,66 kilometrus dzelzceļa uzbēruma, galvenokārt dienvidu posmā no Lietuvas robežas līdz Misai, kā arī nelielā apjomā virzienā uz Daugavu. Līdzekļi jāizlieto atbilstoši stingriem termiņiem un tehniskajām prasībām līdz nākamajam ES plānošanas periodam, kas sāksies 2028. gadā.

Dienvidu posmā, kura kopējais garums ir 45 kilometri, būvdarbi aktivizēti septiņās no 11 būvatļaujām, un vairāk nekā 30 kilometru garumā jau notiek sagatavošanās darbi uzbēruma izbūvei. Paralēli tiek veikta tehnisko risinājumu adaptācija, lai projektu varētu īstenot pieejamā finansējuma ietvaros; šim mērķim 2026. gada budžetā papildus atvēlēti astoņi miljoni eiro. Valdība uzdevusi nacionālajam ieviesējam SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" turpināt darbus, neuzņemoties saistības bez finansiāla seguma.

Kopumā "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – ap 5,5 miljardus, bet visa projekta izmaksas reģionā lēstas pat līdz 23,8 miljardiem eiro. Tas ir būtisks pieaugums salīdzinājumā ar 2017. gada aplēsēm, kad kopējās izmaksas tika vērtētas 5,8 miljardu apmērā. Projekta pirmo kārtu plānots pabeigt līdz 2030. gadam, izbūvējot jaunu 1435 milimetru platuma dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu līdz 240 kilometriem stundā.