Vai Putina krievi vispār ir spējīgi mainīties? Pētnieks sniedz savu ieskatu, kā mazināt radikalizāciju agresorvalstī
Agresorvalsts Krievijas iedzīvotāji pēc savas dabas it kā neesot slikti un Rietumiem būtu jāizmanto līdzekļi, lai mazinātu viņu radikalizāciju – šādu viedokli Lietuvas raidorganizācijai LRT paudis Kanādas vēsturnieks un Krievijas propagandas pētnieks Ians Gārners.
Ir apritējuši četri gadi kopš krievu okupantu izvērstā pilna mēroga kara pret Ukrainu un pretēji plāniem ieņemt Kijivu dažu dienu laikā, nekas no tā nav izdevies.
Jautāts, kā šajā laikā mainījusies Kremļa retorika attiecībā uz Krievijas tautu, Gārners norāda, ka svarīgākais vēstījums izplatīts aptuveni nedēļu pēc pilna mēroga kara sākuma, kad kļuva skaidrs, ka okupanti negūs vieglu uzvaru.
"Neuztraucieties, viss ir daļa no plāna"
Toreiz Kremlis klāstīja, ka Krievija piedzīvojot grūtu periodu, bet diktators Vladimirs Putins un viņa sabiedrotie pieņemot "pārdomātus lēmumus", lai gūtu "lielu uzvaru" pret Ukrainu un ļaunajiem Rietumiem.
"Kad parādās sliktas ziņas, vēstījums vienmēr ir bijis šāds: neuztraucieties, viss ir daļa no plāna, Rietumu vienotība tiks sagrauta, Ukraina galu galā sabruks, cenu pieaugums valstī atkal samazināsies, esiet pacietīgi, palieciet ar mums, jo alternatīva ir sliktāka," norāda Gārners.
Noskaties – VDD priekšnieks: Krievija izmisīgi mēģina Latvijā meklēt jaunus "tautiešu" līderus
Viņš paskaidro: "Un šī pēdējā daļa ir ļoti svarīga. Šo propagandu efektīvu padara vēstījums, ko Putins atkārto kopš 2000. gada – jūs varbūt mani nemīlat, varbūt es neesmu labākais līderis pasaulē, varbūt es neesmu perfekts, bet alternatīvas ir vēl sliktākas: tās nozīmētu paklausību Amerikai, paklausību Rietumiem, valsts izlaupīšanu, bankrotu, pazemojumu – kā tas notika 1990. gados."
Karš – krievu tautības sastāvdaļa
Runājot par to, kā šī propaganda ir mainījusi agresorvalsts sabiedrību, viņš min to, ka tagad karš ir kļuvis par krievu tautības sastāvdaļu. Un šis naratīvs ir izplatīts visās ikdienas dzīves jomās, tostarp skolās, soctīklos un reklāmas stendos.
"Lai arī ne visi krievi ir sajūsmā par karu un nesteidzas pievienoties armijai, karš kļūst par ikdienišķu, nepamanītu parādību," teic vēsturnieks, piebilstot, ka šādi Putina režīms gūst lielu rīcības brīvību izlemt, ko darīt Ukrainā.
Krievijas liktenis ir vienmēr atrasties uz iznīcības robežas
Jautāts par Krievijas radītajiem draudiem kaimiņvalstīm, Gārners norāda uz ilgtermiņa mobilizāciju un to, ka šodien upuris ir Ukraina, bet rīt tas var būt jau kāds cits. "Krievijas skolās māca, ka Krieviju vienmēr ieskauj ienaidnieki un ka tās liktenis vienmēr ir atrasties uz iznīcības robežas. Īpaši no Rietumu puses, tāpēc krieviem ir jābūt gataviem cīnīties, lai aizstāvētos," viņš paskaidro.
Un, ņemot vērā agresorvalsts iedzīvotāju lielās aizdomas attiecībā uz NATO, šis naratīvs darbojas: "Vai tas nozīmē, ka Krievija pēc pieciem gadiem iebruks Igaunijas austrumu daļā? Varbūt nē. Bet mērķis ir panākt, lai Krievijas iedzīvotāji vai nu entuziastiski pieņemtu šo ideju – iespēju iebrukt Baltijas valstīs -, vai arī paliktu vienaldzīgi pret šo ideju, lai to varētu īstenot. Tas nenozīmē, ka karš patiešām notiks, bet gan nozīmē, ka tas var notikt. Un vienmēr ir labāk būt gatavam sliktākajam un cerēt uz labāko, nekā nedarīt neko."
Vai krievi ir spējīgi mainīties?
Vaicāts, vai ir iespējams deradikalizēt Krievijas tautu un kāda loma tajā būtu Rietumu sabiedrībai, Gārners uzskata, ka tas būtu iespējams.
"Visbiedējošākais nav tas, ka krievi ir ģenētiski slikti vai vēsturiski ir bijuši pakļauti šāda veida uzvedībai, lai gan varētu šķist, ka tā ir. Visbiedējošākais ir tas, ka tā ir kultūras ziņā radīta militarizācijas un vardarbības programma. Krievi nav dzimuši slikti. Viņus par tādiem padarīja Krievijas sabiedrība," saka propagandas pētnieks.
Viņa ieskatā tas gan būtu ļoti sarežģīti: "Tas prasītu destaļinizācijas un deputinizācijas procesu, kura laikā Krievija saskartos ar realitāti par to, ko tā ir darījusi Ukrainā, ko tā ir darījusi pagātnē."
Ņemot vērā sociālos tīklus un informācijas apmaiņu, Krievijas iedzīvotājus ir iespējams sasniegt. Līdz ar to Rietumi var vērsties pie viņiem un mēģināt viņus pārliecināt – atšķirībā no Otrā pasaules kara perioda, kad tehnoloģiski šādu iespēju nebija.
Lai arī agresorvalsts "piegriež skrūves" sociālajiem tīkliem, daudzi tās iedzīvotāji tāpat izmanto VPN, kas šifrē interneta savienojumu un maskē IP adresi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
