Latvija līdz šim nav saņēmusi ASV aicinājumu palīdzēt nodrošināt naftas tankkuģu brīvu pārvietošanos Hormuza šaurumā. Taču, ja šāds palīdzības lūgums tiktu saņemts, valsts augstākās amatpersonas sola tā ātru un atbildīgu izvērtēšanu.
Jau ziņots, ka ASV prezidentu Donaldu Trampu pamatīgi nokaitinājusi Eiropas lielvaru atteikšanās iesaistīties operācijā Hormuza šaurumā. Trampam tas nu jau kārtējo reizi licis apšaubīt NATO lietderību.
Rīgas pilī trešdien aizvadītas Valsts prezidenta un premjeres sarunas, kas parasti notiek reizi nedēļā. Taču dažādu iemeslu dēļ vairākas tikšanās bija izpalikušas, tāpēc apspriežamo jautājumu šoreiz bija daudz. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs izcēla karu Tuvajos Austrumos, kas nu jau kārtējo reizi saasinājis ASV attiecības ar sabiedrotajiem Eiropā.
Par muļķīgu kļūdu ASV prezidents Donalds Tramps nosaucis NATO atteikšanos palīdzēt ASV nodrošināt brīvu kuģošanu Hormuza šaurumā, kas ir viens no galvenajiem naftas pārvadāšanas ceļiem. Tramps neizslēdz, ka tas var likt pārskatīt ASV dalību NATO.
"Ja viņi mums nepalīdz, es domāju, ka par šo jautājumu mums noteikti vajadzētu padomāt. Kā jūs droši vien zināt, šāda lēmuma pieņemšanai man nav vajadzīgs Kongress. Es pats varu to izlemt. Es strādātu kopā ar ļoti gudriem cilvēkiem un es vienmēr sadarbotos ar Kongresu, taču šajā jautājumā man nav vajadzīgs Kongresa lēmums. Bet šobrīd man nekas tāds nav padomā," izteicās Tramps.
Atbildot uz TV3 ziņu jautājumu, vai Trampa vilšanās NATO nevājina Latvijas drošību, Valsts prezidents norāda, ka drošības situācija ir nemainīgi sarežģīta Krievijas kara dēļ.
Edgars Rinkēvičs
Valsts prezidents
Pirmā un galvenā mūsu aizsardzības līnija ir pati Ukraina. Tas, kā mēs atbalstām un palīdzam Ukrainai, lielā mērā ietekmē arī mūsu drošību. Mūsu otrā galvenā aizsardzības līnija esam mēs paši. Tāpēc mūsu interesēs ir Amerikas skaidrs atbalsts Ukrainai un tam, ko dara Eiropa Ukrainā. Un es saprotu arī Amerikas vēlmi, lai tās lietas, kas ir būtiskas ASV, gūtu Eiropas atbalstu. Kas nozīmē, ka par tām lietām ir jāsēžas, jārunā. Jā, varbūt jāstrīdas. Jā, varbūt dažreiz tie strīdi var būt asi. Bet es domāju, ka savā ziņā kaut kur šī pēdējo mēnešu situācija, šo pēdējo nedēļu situācija parādījusi, ka īsti jau nav tā, ka mēs viens bez otra varam iztikt.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) izteicies, ka Latvija šobrīd neplāno iesaistīties operācijā Hormuza šaurumā. Bet premjere Evika Siliņa (JV) sacījusi, ka Latvija ļoti nopietni izvērtētu lūgumu palīdzēt šajā operācijā. Atsevišķiem opozīcijas deputātiem šādi izteikumi radījuši iespaidu, ka valdības partijas savstarpēji vispār nesarunājas un raisījuši jautājumu, vai Latvijai ir vienota ārpolitika. Siliņa uzskata, ka kritikai nav pamata.
Evika Siliņa
Ministru prezidente, "Jaunā Vienotība"
Es domāju, opozīcijas partijas cenšas ielikt gan man mutē vārdus, kurus es neesmu teikusi, gan, iespējams, arī citiem koalīcijas pārstāvjiem. Pilnīgi skaidri es arī vakar paudu, ka mēs, ja saņemtu, šādu pieprasījumu, kuru mēs neesam saņēmuši, mēs to noteikti ļoti nopietni izvērtētu. Tas ir mūsu pienākums NATO ietvaros. Mēs esam NATO dalībvalsts. Un tā kā šāda pieprasījuma šobrīd nav, viennozīmīgi ir skaidrs, ka es negribu komentēt kaut kādus publiskus izteikumus.
Arī prezidents pretrunas valdības pārstāvju izteikumos nesaskata. Un kamēr no Vašingtonas nav saņemts konkrēts lūgums nākt palīgā, viņaprāt, nebūtu pareizi spekulēt par Latvijas iespējamo rīcību.
"Es neatbildēšu, ko darītu, ja darītu. Bet mēs esam šobrīd tajā situācijā, ja būs aicinājumi, lūgumi kaut kādā veidā atbalstīt šo operāciju, šie aicinājumi un lūgumi tiks izvērtēti. Tiks izvērtēti atbildīgi, ātri, konsultējoties ar atbildīgajām ministrijām, valdības ietvaros, Saeimas ietvaros," pauda Rinkēvičs.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
ASV un Izraēlas karš pret Irānu novedis pie tā, ka kuģu satiksme faktiski ir paralizēta Hormuza šaurumā, caur kuru tika pārvadāta piektdaļa no visas pasaulē iegūtās naftas, un tas izraisījis degvielas strauju cenu kāpumu.
