Kredīts veselībai. Cik bieži cilvēki aizņemas ārstēšanās vajadzībām?
Jau sen vairs nav noslēpums, ka Latvijā rindas pie ārstiem ir ļoti garas. Kā liecina Oficiālās statistikas portāla dati, visās vecuma grupās tas jau ilgus gadus ir viens no galvenajiem iemesliem, kas traucējis apmeklēt ārstus. Tomēr vēl viens būtisks un ar to cieši saistīts šķērslis ir augstās izmaksas. Daļa pacientu nespēj atļauties nepieciešamās veselības pārbaudes vai turpināt ārstēšanos. Rezultātā tas nereti palielina arī cilvēku kredītsaistību slogu, jo, rūpēs par savu veselību, nepieciešamā nauda ir jāaizņemas.
Garas rindas un cenas, kurām nevar tikt līdzi
Garās rindas ir iemesls, kas visbiežāk tiek minēts kā šķērslis, kāpēc neapmeklē ārstus. Gandrīz puse jeb 49,1% iedzīvotāju vecuma grupā no 24 līdz 49 gadiem 2025. gadā neapmeklēja ārstus, jo rindas bija pārāk garas. Vecuma grupā 50 līdz 64 gadiem to kā šķērsli norādīja 49,4%. Savukārt 65 gadu un vairāk vecuma grupā 46,1% to norāda kā iemeslu, liecina Oficiālās statistikas portāla dati.
Taču otrais visbiežākais iemesls ir nespēja to atļauties. Vecuma grupā no 25 līdz 49 tas bija 21,7% iedzīvotāju, kas nespēja atļauties ārsta procedūru. Vecumā no 50 līdz 64 gadiem – 28,8%, un grupā 65 gadu un vairāk 23,8% izmaksu dēļ atteicās no medicīniskā pakalpojuma.
Taču zobārstu apmeklēšanai ir atsevišķi rādītāji. 2024.gadā cilvēki neapmeklēja zobārstu, kad tas bijis nepieciešams, kā biežāko iemeslu norādot, nevis garās rindas, bet gan finansiālas grūtības. Katrs astotais jeb 12% Latvijas iedzīvotāju to nevarēja atļauties. Pēcāk vēl kā attaisnojumi minēti garās rindas, bailes, laika trūkums un vēlme nogaidīt, vai nekļūs labāk.
Izvēloties starp veselību un finansiālo stabilitāti
Gadījumos, kad medicīnas pakalpojums ir steidzami nepieciešams, bet trūkst līdzekļu nekas cits neatliek kā aizņemties. Kaut gan lielākā daļa iedzīvotāju vēl arvien izmanto patēriņa kredītus galvenokārt mājokļa remontam, transportlīdzekļa iegādei, plānotiem un praktiskiem mērķiem. Medicīnas un veselības aprūpes izdevumi un zobārstniecības pakalpojumu segšana kļūst par aizvien biežāku iemeslu patēriņa kredīta izmantošanai, informē "Luminor" bankas privātpersonu kreditēšanas vadītājs Kaspars Lukačovs.
Pēc bankas "Citadele" novērojumiem patēriņa kredīti visbiežāk tiek izmantoti lielākiem un plānotiem ikdienas izdevumiem. Tomēr atsevišķos gadījumos klienti finansējumu izmanto arī medicīnisko pakalpojumu apmaksai, kā arī estētiskās medicīnas procedūrām. Parasti šādi aizņēmumi saistīti ar zobārstniecības pakalpojumiem, redzes korekciju vai citām plānveida procedūrām, informēja "Citadele" kreditēšanas daļas vadītāja Alīna Liepiņa – Geiba.
Arī "SEB" banka norāda, ka šī ir salīdzinoši neliela, bet stabila portfeļa daļa, kas raksturīga situācijām, kad nepieciešami ātri un paredzami finanšu risinājumi neplānotiem veselības izdevumiem.
"SEB" bankai patēriņa kredīti medicīnas izdevumu segšanai veidoja 4,5% no visiem pērnā gada piešķirtajiem patēriņa kredītiem. Vidējā aizdevuma summa šim mērķim ir ap 3300 eiro, bet vidējais atmaksas termiņš ap 3 gadiem. Vienlaikus ceturtā daļa no visiem pērn piešķirtajiem kredītiem veidoja aizdevumus "citiem mērķiem". Šādiem kredītiem vidējā summa ir ap 5500 eiro, bet atmaksas termiņš ap 4 gadiem. Šos aizdevumus klienti izmanto dažādām vajadzībām, tostarp arī medicīnisko izdevumu segšanai.
Lasi arī: Situācija kritiska, bet vēl glābjama. Mediķi vērš uzmanību naudas trūkumam veselībā
Savukārt "Luminor" aptaujas dati rāda, ka katrs piektais Latvijas iedzīvotājs patēriņa kredītu izmanto medicīniskajiem izdevumiem, bet 14% zobārstniecībai.
Lukačovs minot par to kāda veida ārstniecības pakalpojumiem visbiežāk papildu līdzekļi nepieciešami, skaidro, ka tas ir situācijās, kad medicīnas pakalpojumi nav pilnībā apmaksāti vai nepieciešami steidzami, piemēram, risinot problēmu uzreiz, lai izvairītos no lielākiem izdevumiem vēlāk.
"Luminor" bankas datos, vidējais patēriņa kredīta ņēmējs Latvijā ir aptuveni 42 – 43 gadus vecs profesionālis ar stabiliem ienākumiem, vairāk nekā pusei ienākumi sasniedz aptuveni 1900 eiro pēc nodokļu nomaksas. Taču "SEB" bankā šo kredītu ņēmēju vidējais vecums ir 44 gadi, un dati rāda, ka 70% no visiem klientiem ir sievietes. Arī "Citadelē" vairāk nekā puse jeb aptuveni 60% aizņēmēju ir sievietes.
No "Luminor" aptaujas datiem izriet, ka gados vecāki iedzīvotāji 60 – 74 gadiem 34% min medicīnas un 18% zobārstniecības izdevumus, kā kategoriju, kur vajadzīgs patēriņa kredīts. Tāpat 19% aptaujāto norāda, ka šogad lielākas summas jeb vairāk nekā 1000 eiro plāno tērēt medicīnai jeb ārstu apmeklējumiem, diagnostikai, ārstēšanai un medikamentiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
