Uz saturu

Krievija varētu uzbrukt NATO "mēnešu, nevis gadu laikā". Tusks šaubās par ASV gatavību aizsargāt sabiedrotos

Polijas premjers Donalds Tusks brīdina, ka agresorvalsts Krievija varētu uzbrukt kādai no NATO valstīm tuvāko mēnešu, nevis gadu laikā. Viņš arī nav pārliecināts, vai ASV šāda scenārija gadījumā aizstāvētu Eiropu.

24. aprīlī 14:51

Intervijā "Financial Times" Tusks komentēja situāciju saistībā ar iespējamo agresorvalsts Krievijas uzbrukumu NATO. Viņš uzsvēra: "Tas ir patiešām nopietni. Es runāju par īstermiņa perspektīvu, vairāk mēnešiem nekā gadiem."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Vai garantijas ir tikai uz papīra?

Pēc viņa teiktā, galvenais jautājums visam NATO austrumu flangam ir tas, vai alianse spēj "reaģēt politiski un loģistiski, piemēram, pret Krieviju, ja tā mēģinās uzbrukt".

Tusks precizēja, ka viņa teiktais nav skepse par NATO 5. pantu, bet gan "cerība, ka garantijas uz papīra pārvērtīsies par kaut ko ļoti praktisku".

Noskaties: Kā Latvija spēj reaģēt uz droniem? Rajevs uzskata – kaut viens lidaparāts tomēr būtu jānotriec

"Es vēlos ticēt, ka [5. pants] joprojām ir spēkā, bet dažreiz, protams, man rodas problēmas. Es negribu būt tāds pesimists… Bet šodien mums ir nepieciešams arī praktisks konteksts," piebilda Polijas premjers.

Daži sabiedrotie izlikušies, ka nekas nav noticis

Tusks norādīja, ka problēma nav Polijas un Amerikas attiecību līmenī, bet gan tajā, kā šīs saites izpaudīsies reāla drauda gadījumā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Viņš atgādināja pērnā gada incidentu, kad aptuveni 20 agresorvalsts Krievijas droni pārkāpa Polijas gaisa telpu: "Man bija problēmas septembra naktī, kad krievi veica šo diezgan liela mēroga provokāciju, izmantojot dronus. Man nebija viegli pārliecināt mūsu NATO partnerus, ka tas nebija nejaušs incidents, bet gan labi plānota un sagatavota provokācija pret Poliju."

Pēc Tuska teiktā, daži sabiedrotie deva priekšroku "izlikties, ka nekas nav noticis".

Viņš uzsvēra – lai Eiropa spētu atvairīt iespējamu triecienu, ir nepieciešamas reālas aizsardzības spējas un bruņoto spēku mobilitāte starp valstīm.

Krievu okupanti vēlas radīt paniku

Viens no secinājumiem, kas izdarīts no kara Ukrainā, ir tas, ka Eiropa arvien vairāk apzinās nepieciešamību pēc kopīgas rīcības drošības un aizsardzības jomā. "Es vēlos būt pārliecināts, ka, ja kaut kas notiks, tad… Krievija zinās, ka reakcija būs skarba un nepārprotama," vērsa uzmanību Polijas premjers.

Tikmēr Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs vērtē, ka Krievijas hibrīdprovokācijas – lidmašīnu ielidošana Baltijas valstu gaisa telpā un paziņojumi par "Rietumu plāniem ieņemt Kaļiņingradu" – ir daļa no informācijas kampaņas, lai radītu paniku.

Vācijas ministrs: Maskava gatavojas tiešai sadursmei ar NATO

Saskaņā ar padomes rīcībā esošajiem datiem, līdz 2028. gadam Krievijas Federācijai nebūšot resursu pilnvērtīgam karam Baltijas valstīs.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tikmēr Vācija pieņēmusi pirmo militāro stratēģiju savā vēsturē, kurā tā oficiāli nosaukusi Krieviju par galveno draudu drošībai Eiropā.

Aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss paziņoja, ka Maskava gatavojas tiešai sadursmei ar NATO un jau īsteno hibrīdkaru pret Rietumiem.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm