Latvijā trešdaļa cilvēku bez bērniem pakļauti nabadzības riskam – augstākais rādītājs Eiropā

Visaugstākie rādītāji tika reģistrēti Bulgārijā, Grieķijā un Rumānijā, kur vairāk nekā ceturtā daļa iedzīvotāju dzīvoja nabadzības vai sociālās atstumtības riskā. Savukārt zemākie rādītāji bija Nīderlandē, Slovēnijā, Polijā un Čehijā.

Latvijas situācija īpaši izceļas mājsaimniecību bez bērniem grupā. Šajā kategorijā Latvijā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam bija pakļauti 33,4% cilvēku — tas bija augstākais rādītājs visā Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka vairāk nekā katrs trešais cilvēks mājsaimniecībās bez bērniem Latvijā saskārās ar finansiālām grūtībām vai sociālās atstumtības risku.

Savukārt mājsaimniecībās ar bērniem situācija Eiropā kopumā bija nedaudz labāka, taču arī šeit risks saglabājās augsts. ES vidēji 22,1% cilvēku mājsaimniecībās ar bērniem bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam. Visaugstākie rādītāji bija Spānijā, Rumānijā un Bulgārijā.

Pētījums parāda, ka noteiktas sabiedrības grupas Eiropā ir īpaši neaizsargātas. Sievietes biežāk nekā vīrieši saskārās ar nabadzības vai sociālās atstumtības risku. Sievietēm šis rādītājs sasniedza 21,9%, bet vīriešiem — 19,8%.

Īpaši augsts risks bija jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Vairāk nekā ceturtā daļa jauniešu Eiropas Savienībā dzīvoja nabadzības vai sociālās atstumtības riskā. Arī bērni un pusaudži līdz 18 gadu vecumam bija viena no visvairāk apdraudētajām grupām.

Lasi: Pensijas, algas, pabalsti ceļas, bet katrs piektais uz nabadzības robežas. Kāpēc situācija jau gadiem nemainās?

Liela nozīme ir arī izglītībai. Cilvēkiem ar zemu izglītības līmeni risks nonākt nabadzībā bija daudz augstāks nekā tiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību. Vairāk nekā trešdaļa cilvēku ar zemu izglītības līmeni Eiropā bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam. Savukārt cilvēkiem ar augstāko izglītību šis risks bija vairāk nekā trīs reizes mazāks.

Īpaši sarežģīta situācija bija bezdarbniekiem. Divas trešdaļas bezdarbnieku Eiropas Savienībā bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam. Tas skaidri parāda, cik būtiska nozīme ir stabilam darbam un ienākumiem cilvēku dzīves kvalitātē.

Nabadzības vai sociālās atstumtības risks tiek noteikts, izmantojot AROPE rādītāju. Tas apvieno trīs galvenos faktorus: zemu ienākumu līmeni, smagu materiālo un sociālo nenodrošinātību, kā arī ļoti zemu darba intensitāti mājsaimniecībā.

Eiropas Savienības mērķis līdz 2030. gadam ir samazināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaitu vismaz par 15 miljoniem. Tomēr Latvijas augstie rādītāji, īpaši cilvēkiem mājsaimniecībās bez bērniem, liecina, ka sociālā nevienlīdzība un ekonomiskās grūtības joprojām ir viena no būtiskākajām problēmām valstī.