Dažviet pieaug, bet kopumā krītas: jaunākie Eiropas nabadzības dati. Latvija topā neglaimojoši augstu
Pēdējo desmit gadu laikā nabadzības līmenis daudzviet Eiropā ir būtiski sarucis, taču ne visur. Kā ziņo "EuroNews", jaunākie "Eurostat" dati atklāj, ka vairākās valstīs situācija pat pasliktinās – īpaši Francijā un Ziemeļeiropā. Savukārt Latvija, lai arī nabadzības līmenis mūsu valstī nav audzis, tāpat uz visas Eiropas fona neizskatās spīdoši.
Saskaņā ar "Eurostat" datiem Francijā kopš 2014. gada nabadzības rādītāji ir palielinājušies par gandrīz 2%. "EuroNews" norāda, ka Francija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur iedzīvotāji arvien biežāk ziņo par "grūtībām" vai "lielām grūtībām" savilkt galus.
Pieaugums reģistrēts arī citās turīgās Ziemeļvalstīs:
- Dānijā +2,4%;
- Somijā +2%;
- Zviedrijā +2,8%;
- Norvēģijā (ārpus ES) +4,7%.
Pretējā pusē redzami ievērojami uzlabojumi. Vairākas Austrumeiropas un Dienvideiropas valstis pēdējo desmit gadu laikā samazinājušas nabadzību pat par desmitiem procentpunktu.
"Eurostat" dati rāda šādu samazinājumu:
- Kipra -38%;
- Horvātija -34,6%;
- Ungārija -26,8%;
- Bulgārija -26,5%;
- Rumānija -21,8%.
Jānorāda, ka kopējais nabadzības līmenis Eiropas Savienībā (ES) šobrīd ir 17,4%, kas ir ievērojams kritums, salīdzinot ar 2023. gadu (19,1%) un 2015. gadu (27,1%). Tas nozīmē, ka gandrīz katrs piektais iedzīvotājs saskaras ar būtiskām finansiālām grūtībām.
Tomēr nevienlīdzība starp valstīm joprojām ir ievērojama. "Eurostat" ziņo, ka Grieķija ir ES nabadzības līdera neapskaužamā pozīcijā – gandrīz 67% iedzīvotāju dzīvo nabadzības riskā. Tālāk seko Bulgārija ar 37% un Slovākija ar 29%.
Jāpiemin, ka Latvija ieņem "godpilno" piekto vietu ar 23,3% nabadzības riska līmeni, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem visā Eiropas Savienībā. Tikmēr mūsu kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija – spējušas subjektīvās nabadzības līmeni samazināt zem ES vidējā, attiecīgi ar nedaudz virs 10% un apaļiem 10%.
Dati atklāj arī skarbu tendenci – visneaizsargātākā grupa ir bērni. Proti, nabadzības līmenis līdz 18 gadu vecumam sasniedz 20,6%. Tikmēr gados vecāku cilvēku vidū situācija ir labāka – iedzīvotājiem vecumā virs 65 gadiem nabadzības riska līmenis ir 14,9%.
Vienlaikus "Eurostat" akcentē, ka visās vecuma grupās situācija salīdzinājumā ar pagājušo gadu uzlabojusies. "Lielākais kritums reģistrēts 18–64 gadu grupā – par 1,8 procentpunktiem," teikts ziņojumā, bet bērnu un senioru rādītāji uzlabojušies par 1,6 procentpunktiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
