Selfijs uz Marsa, kas sniedz "ceļa karti" turpmākai izpētei

"Perseverance" pašlaik atrodas savas misijas piektajā zinātniskajā kampaņā, kas pazīstama kā "Northern Rim Campaign". "Lac de Charmes" reģions ir viena no zinātniski interesantākajām teritorijām, ko roveris līdz šim apmeklējis.

"Mēs uzņēmām šo attēlu laikā, kad roveris atradās "Mežonīgajos Rietumos’ aiz Jezero krātera malas — vistālāk uz rietumiem, kur esam bijuši kopš nolaišanās Jezero krāterī pirms vairāk nekā pieciem gadiem," sacīja "Perseverance" projekta zinātniece Keitija Staka Morgana no NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas (JPL) Kalifornijas dienvidos. "Mēs tikko bijām noslīpējuši un analizējuši "Arethusa’ atsegumu, un roveris atradās vietā, no kuras pavērās lielisks skats gan uz Jezero krātera malu, gan apkārtējo teritoriju ārpus krātera."

Since landing on Mars five years ago, NASA's Perseverance rover has been analysing minerals as it moves westward across the arid terrain of the Red Planet.

The geological explorer sent back an image of itself composed of 61 separate shots.

🔗https://t.co/LyXZ3447Ve pic.twitter.com/TTiptgyuUn

— Sky News (@SkyNews) May 13, 2026

Abrazijas procesa laikā roveris noslīpē daļu no ieža virsmas, ļaujot zinātniekiem analizēt tā iekšējo sastāvu. Šī metode ļāva komandai noteikt, ka Arethusa atsegums sastāv no magmatiskajiem minerāliem, kas, iespējams, radušies vēl pirms Jezero krātera izveidošanās. Magmatiskie ieži ar lieliem minerālu kristāliem veidojas pazemē, kad izkusis iežu materiāls atdziest un sacietē.

"Perseverance" ieguva šo pašportretu — sesto kopš nolaišanās uz Marsa 2021. gadā — izmantojot WATSON kameru, kas uzstādīta robotizētās rokas galā. Lai izveidotu kompozīcijas attēlu, kamera veica 62 precīzas kustības aptuveni vienas stundas laikā.

Papildus pašportretam "Perseverance" izmantoja uz masta uzstādīto Mastcam-Z kameru, lai 5. aprīlī jeb 1882. solā uzņemtu "Arbot" apgabala panorāmu "Lac de Charmes" reģionā. Panorāma, kas sastāv no 46 attēliem, piedāvā vienu no bagātākajiem ģeoloģiskajiem skatiem visā misijā, atklājot vēju veidotu ainavu ar dažādām iežu tekstūrām.

Šis attēls komandai sniedz skaidru "ceļa karti" turpmākai izpētei, tostarp seno iežu dažādības analīzei. Daži no tiem, iespējams, ir megabreksijas — milzīgi iežu fragmenti (daži debesskrāpju izmērā), kurus pirms aptuveni 3,9 miljardiem gadu izsvieda milzīgs meteorīta trieciens "Isidis Planitia" līdzenumā.

"Šajā attēlā es redzu, iespējams, senākos iežus, ko mēs izpētīsim šīs misijas laikā," sacīja "Perseverance" projekta zinātnieka vietnieks Kens Fārlijs no Kalifornijas Tehnoloģiju institūta (Caltech) Pasadenā. "Panorāmā redzama asa ridžlīnija ar robainu, stūrainu tekstūru, kas krasi kontrastē ar priekšplānā esošajiem noapaļotajiem laukakmeņiem. Mēs redzam arī struktūru, kas varētu būt vulkānisks dīķis — vertikāla magmas ieplūde, kas sacietējusi un saglabājusies pēc tam, kad apkārtējais mīkstākais materiāls miljardu gadu laikā erodēja."

Iežu krāsa zinātniekiem sniedz mazāk informācijas nekā to tekstūras, kas palīdz noteikt dažādus iežu tipus. Atšķirībā no Jezero krātera upes deltas nogulumiežiem, daži šeit sastopamie ieži šķiet magmatiskie ieži (lava, kas izplūdusi uz virsmas) un triecienieži, kas radušies vai pārveidoti meteorīta trieciena rezultātā vēl pirms krātera izveides pirms aptuveni 4 miljardiem gadu. Tas sniedz unikālu ieskatu Marsa agrīnajā garozā.

Jauna izpētes ēra un gandrīz maratona distance

"Šo ļoti seno iežu izpēte roverim ir pilnīgi jauns spēles laukums," sacīja Staka Morgana. "Šie ieži — īpaši, ja tie nāk no dziļākajiem garozas slāņiem — var palīdzēt izprast visu planētu, piemēram, vai uz Marsa reiz bija magmas okeāns un kādi sākotnējie apstākļi galu galā padarīja planētu potenciāli apdzīvojamu."

Pēc Arethusa izpētes "Perseverance" devās uz ziemeļrietumiem uz Arbot reģionu, kur analizē citus akmeņainus atsegumus. Kad komanda būs apmierināta ar paveikto darbu, roveris dosies uz dienvidiem. Šie ieži veidojušies atdziestošā magmā un palīdzēs zinātniekiem labāk izprast Marsa vulkānisko vēsturi un planētas ģeoloģiskos procesus. Pēc tam roveris, visticamāk, dosies uz dienvidaustrumiem uz reģionu, ko komanda nosaukusi par "Singing Canyon", lai iegūtu vēl vairāk informācijas par Marsa agrīno garozu.

Pēc vairāk nekā pieciem darbības gadiem uz Marsa virsmas "Perseverance" ir noslīpējis 62 iežus, savācis 27 iežu kodolu paraugus (25 hermētiski noslēgtus un 2 nenoslēgtus) un nobraucis gandrīz 42 kilometrus — gandrīz pilnu maratona distanci.