"Orešņik" raķete: Krievijas jaunais hiperskaņas ierocis, kas spēj sasniegt mērķus visā Eiropā

"Orešņik" ir vidēja darbības rādiusa ballistiskā raķete, kuru Krievija raksturo kā spēju trāpīt mērķiem visā Eiropā un pārvarēt mūsdienu pretgaisa aizsardzības sistēmas. Pirmo reizi tā tika izmantota 2024. gadā uzbrukumā Ukrainas pilsētai Dnipro, un kopš tā laika kļuvusi par vienu no visvairāk uzmanības piesaistošajiem Krievijas bruņojuma elementiem.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins to raksturojis kā "modernu ieroču sistēmu", kas spēj nest vairākas kaujas galviņas un pārvietoties hiperskaņas ātrumā.

Krievijas militārā vadība klasificē "Orešņik" kā vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti, kas spēj sasniegt mērķus 3 000 līdz 5 500 kilometru attālumā. Tas nozīmē, ka teorētiski tā varētu apdraudēt lielu daļu Eiropas teritorijas. Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko iepriekš norādījis, ka šī raķete varētu būt izvietota arī Krievijas sabiedrotās Baltkrievijas teritorijā.

Krievija apgalvo, ka raķete ir kodolspējīga, lai gan pirmās zināmās izmantošanas laikā Ukrainā tā, visticamāk, tika aprīkota ar ne-kodolgalviņām vai mānekļiem. Militārie analītiķi uzskata, ka nākotnē to varētu pielāgot arī kodolieroču izmantošanai.

🔥 A video of the moment when "Oreshnik" hit its target in the Kyiv region has appeared pic.twitter.com/yYOtzHlleF

— 𝕊𝕡𝕣𝕚𝕟𝕥𝕖𝕣 𝕻𝕣𝕖𝕤𝕤 (@SprinterPress) May 24, 2026

Pēc Krievijas sniegtās informācijas, "Orešņik" sasniedz aptuveni Mach 10 ātrumu jeb apmēram desmit reizes pārsniedz skaņas ātrumu, kas apgrūtina tās pārtveršanu ar esošajām pretgaisa aizsardzības sistēmām.

Vienlaikus ASV Aizsardzības departaments šo sistēmu raksturo kā eksperimentālu, kas balstīta uz Krievijas RS-26 "Rubezh" raķešu tehnoloģiju. Krievijas prezidents Vladimirs Putins gan apgalvo, ka tā nav vienkārši modernizēta padomju sistēma, bet pilnīgi jauns bruņojuma veids, kas izstrādāts pēc 2023. gada rīkojuma.

Arī Lietuva svētdien izteica stingru protestu par vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes "Orešņik" izmantošanu pret Ukrainu, paziņoja Lietuvas Ārlietu ministrija. Krievijas vēstniecības pārstāvis tika izsaukts uz ministriju, un viņam tika iesniegta protesta nota.

Naktī uz svētdienu Krievija Ukrainai uzbruka ar 600 droniem un 90 raķetēm, ieskaitot vidēja darbības rādiusa hiperskaņas raķeti "Orešņik".

Lietuvas Ārlietu ministrija raķetes "Orešņik" izmantošanu raksturoja kā bezjēdzīgu un kā Kremļa režīma izmisuma pazīmi. Ministrija norādīja, ka uzbrukumi, kas nekādi neietekmē kara gaitu, skāra dzīvojamās ēkas, komercobjektus, kā arī izglītības un kultūras iestādes Kijivā un citās Ukrainas pilsētās.

Ukrainas galvaspilsētā un tās apkārtnē plaša mēroga Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumos nogalināti četri cilvēki un vairāk nekā 60 tika ievainoti.

Lietuva atkārtoti pieprasīja Maskavai nekavējoties pārtraukt agresiju pret Ukrainu, izvest okupācijas spēkus no visas starptautiski atzītās valsts teritorijas un pilnībā atlīdzināt kara nodarīto kaitējumu.

Lietuva regulāri iesniedz protesta notas Krievijai par tās uzbrukumiem Ukrainai. Pagājušajā gadā Lietuva par to iesniedza Krievijai 27 notas.