Aiz priekškara: Krievija Eiropai "uzspiedīšot mieru"

Toties tās ārkārtīgi skaļi un agresīvi turpināja jau pāris nedēļas aktuālos stāstus par Krievijas armijas "neapturamo" virzību uz priekšu Ukrainas frontē, par Eiropu, kas gatavojoties karam ar Krieviju un nepieciešamajiem triecieniem Lielbritānijai, kas piegādā ieročus Ukrainai.

Par krievu lepošanās ar kara lauka panākumiem pamatotību precīzi ir izteicies kara korespondents Jaroslavs Trofimovs: "Ja vēlaties izmērīt Krievijas panākumus karā pret Ukrainu, ņemiet vērā, ka Krievija pašlaik okupē mazāku Ukrainas daļu nekā šajā laikā 2022. gadā."

Tajā pašā laikā krievi ļoti skaļi un agresīvi runā par to, ka Eiropa ir "jāpiespiež uz mieru", lai ko tas arī viņu izpratnē nenozīmētu. Visādā ziņā propagandistu retorikā Eiropas "piespiešana uz mieru" iet roku rokā ar tēzi, ka pašlaik ar Rietumiem sarunāties neesot iespējams, tāpat neesot iespējams rast jebkādus kompromisus.

Kremļa stratēģiskā klusēšana

Par Retklifa vizīti ne vārda netika bilsts nedz galvenās Krievijas valsts televīzijas "Rossija1" ziņu izlaidumos, nedz propagandistu sarunu šovos. Lai arī medijiem par vizīti savu komentāru sniedza Kremļa diktatora Vladimira Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs, tomēr viņa komentārs televīzijās neparādījās. Jāpiebilst, ka Peskovs norādīja vien to, ka tā bijusi saruna starp specdienestiem, kas vērtējams pozitīvi, tomēr esot pāragri spriest, kāda būs šīs vizītes ietekme uz abu valstu attiecībām, kas pašlaik esot dziļā krīzē.

"Runājot par Krievijas propagandu, mēs bieži koncentrējamies uz nepatiesu apgalvojumu, nepamatotu apsūdzību un maldinošu naratīvu izmantošanu, taču Retklifa vizīte izceļ to, ka Krievija izmanto arī stratēģisku klusēšanu un informācijas noklusēšanu kā daļu no savas stratēģijas," uzskata dezinformācijas pētniece Karolina Bueno.

Viņasprāt, Krievijas valsts mediji, ja tas ir izdevīgi, var radīt iespaidu, ka CIP ir visuresoša. Ar noteikumu, ka tas palīdz izskaidrot Krievijas neveiksmes, deleģitimizē opozīciju vai attēlo Ukrainu kā ASV marioneti. Taču tā pati sistēma var likt CIP direktoram uz laiku "pazust", ja viņa klātbūtne varētu sarežģīt Kremlim vēlamo naratīvu.

Acīmredzami Retklifa vizītes raksturs nebija tāds, par kuru Putina administrācija vēlētos izteikties.

"Lai gan Krievijas mediju klusēšana neko nestāsta par to, ko Retklifs tur darīja, tā liecina, ka Krievijas varas iestādes nebija pilnvarojušas savus svarīgākos propagandas kanālus informēt sabiedrību par sarunu norisi. Tas ir svarīgi, jo apstiprina to, ko Kremlis turpina noliegt: ka tādi kanāli kā "Russia Today" un "Sputnik" lielā mērā atrodas Krievijas izlūkdienestu kontrolē," raksta Bueno.

Retklifa iespējamie vēstījumi

Kamēr krievi klusē, tikmēr tādi ASV laikraksti kā "New York Times" un "Washington Post" rakstīja, ka Retklifs Maskavā mudinājis Kremli uz miera sarunām, pirms Krievijas militārā un ekonomiskā situācija katastrofāli pasliktinās.

Abi izdevumi atgādina, ka pirms mēneša Retklifs asi izteicās par Krievijas karaspēka zaudējumiem un Maskavas nespēju virzīties uz priekšu kaujas laukā. Viņš norādīja, ka krievu karavīra paredzamais dzīves ilgums frontē ir mazāks par 35 minūtēm. Tāpat CIP direktors uzsvēra, ka Krievija 18 mēnešu laikā, kopš viņš kļuva par CIP vadītāju, ir ieguvusi tikai aptuveni vienu procentu no Ukrainas kopējās teritorijas, un viņš šo attīstību skaidroja ar Ukrainas "meistarību" dronu tehnoloģiju jomā.

Viens no iemesliem Retklifa vizītei bija arī vēlme nodot ziņu Putinam, ka viņa pārliecība par to, ka Rietumi jau ir zaudētāji, jo karš Irānā ir noplicinājis ASV resursus, ir maldīga.

Starp Retklifa vizītes iemesliem tika minēti arī ASV izteiktie brīdinājumi Kremlim neprovocēt NATO un neveikt nekādas agresīvas darbības pret Baltijas valstīm. Latvijas medijos brīžiem pavīdēja centieni vilkt Retklifa vizītei nepatīkamas paralēles ar bijušā CIP direktora Viljama Bērnsa pēdējo vizīti Maskavā 2021. gada novembrī, pēc kuras sekoja Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gada februārī.

ASV bāzētā domnīca Starptautiskais kara pētījumu institūts (ISW) uzsver, ka Retklifa vizītes konteksts ir pilnīgi cits un 2026. gadu nevar salīdzināt ar 2021. gadu. ISW uzsver, ka pašlaik nav vērojamas nekādas konkrētas norādes, ka Krievija gatavotos veikt plaša mēroga iebrukumu Baltijas valstīs, un tāpat nav novērojamas nekādas pazīmes par liela mēroga krievu spēku palielināšanos Krievijas pierobežas zonā ar Baltijas valstīm.

Vienlaikus domnīca atzīst, ka tomēr Krievija varētu veikt atsevišķus triecienus pret mērķiem Baltijas valstīs vai ierobežotu sauszemes iebrukumu, izmantojot skaitliski nelielus spēkus. Šāda veida uzbrukumam nebūtu obligāti nepieciešama liela redzama bruņoto spēku palielināšanās.

Ja par Retklifa vizīti Kremļa ideologi klusēja, tad ļoti skaļi tika runāts par to, ka pašreizējā situācijā ar "agresīvi rusofobo" Eiropu nekādas pārrunas par iespējamu mieru Ukrainā nav iespējamas.

NATO karošot ar Krieviju

Ir skaidrs, ka tas, ko Eiropa pašlaik dara, ir eskalācija, un mēs arī 152 tankus uz reģiona robežām uztveram kā nopietnu draudu, paziņoja krievu militārie propagandisti, piebilstot, ka "tas noteikti ir izaicinājums, taču, neskatoties uz to, tas mums gandrīz nerada draudus".

Krievi arī atkārtoti uzsver, ka Rietumiem ir nepieciešama ekspansija uz Austrumiem, un tie gatavojoties uzbrukumam, lai nodarītu Krievijai "stratēģiskus zaudējumus". Vienlaikus krievi ar labpatiku atsaucas uz ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu, ka Putins noteikti neuzbrukšot NATO. Tramps šajā ziņā ļoti palīdz Kremļa propagandistiem, kas visas Rietumu bažas par iespējamu Krievijas uzbrukumu NATO valstīm iztēlo kā aizbildinājumu, lai NATO alianse varētu uzbrukt pirmā.

Tajā pašā laikā, lai arī Rietumi esot ekspansionistiski noskaņoti, tomēr krievi ļoti aktīvi runā pat par kodoltriecieniem Lielbritānijai. Propagandistu histēriju izsauca nule kā Lielbritānijas pieņemtais vēsturiskais lēmums nodot Ukrainai klasificētu tehnisko dokumentāciju un rasējumus, lai Ukraina savā teritorijā pati spētu uzsākt tālas darbības spārnoto raķešu "SCALP / Storm Shadow" montāžu un ražošanu.

"Viņiem [Lielbritānijai] par to būs jāatbild. Ja ne šodien, tad rīt; ja ne parīt, tad aizparīt, bet galu galā vēsturiski pārskatāmā nākotnē. Mums ir visi tehniskie līdzekļi, lai uzbruktu mērķiem Lielbritānijā. Mūsu tehniskie līdzekļi ietver spārnotās raķetes, gan zemūdens, gan virszemes. Tie ietver no gaisa palaižamās spārnotās raķetes un daudzus bezpilota lidaparātus. Citiem vārdiem sakot, trieciens varētu būt efektīvs un nodarīt ievērojamu kaitējumu," dižojās propagandisti.

Kā paziņoja atvaļinātais ģenerālis Mihails Hodorenoks, ja viņš būtu lēmumu pieņēmējs, viņš noteikti dotu Lielbritānijai šādu triecienu. Un, lai izvairītos no 5. panta iedarbināšanas, būtu līdztekus jādod arī demonstratīvi kodoltriecieni.

ISW ieskatā Kremlis apzināti rada neskaidrības par savu nodomu sākt jebkāda veida uzbrukumu NATO, visticamāk, lai izplatītu bailes un paralizētu alianses lēmumu pieņemšanas spējas par tās teritorijas aizsardzību, kā arī lai atturētu to no turpmākas bruņojuma piegādes Ukrainai.

Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs 27. augustā apgalvoja, ka plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem par Krievijas iespējamo agresiju pret NATO valstīm "nav nekāda sakara ar realitāti" un ka Krievija saskaras ar agresīvu politiku no Eiropas puses.

"Krievijas oficiālie paziņojumi ir daļa no Krievijas kognitīvā kara centieniem, nevis Kremļa faktiskās nostājas izpausme. Kremlis ir arī vairākkārt skaidri norādījis, ka tam ir ļoti plašs skatījums uz to, kas būtu NATO agresija, tostarp iekšpolitika, ko NATO valstis īsteno pret saviem krievu izcelsmes vai valodas pilsoņiem," norāda ISW.

Kā atgādina domnīca "Foundation for Defense of Democracies", Kremlis vairākkārt ir paziņojis, ka Rietumi provocē Maskavu un uzbruks Krievijai pirmie. Krievijas amatpersonas jau ilgstoši tiecas pasniegt karu Ukrainā kā plašāku konfliktu starp NATO un Krieviju. Lai attaisnotu iespējamu uzbrukumu Baltijai, Krievijas amatpersonas jau ir uzsvērušas, ka Eiropas valstis plāno sākt paplašinātu hibrīdkaru pret Maskavu.

Pašiem krieviem viņu kognitīvajā karā ir jūtama aizvien lielāka, laikam jau izmisuma diktēta, kognitīvā disonanse. No vienas puses, Kremlis paziņo, ka labprāt "konfliktu", kā tiek dēvēts karš, risinātu sarunu ceļā, taču tas pašlaik neesot iespējams. No otras puses, propagandisti kliedz, ka ar "rusofobajiem" Rietumiem nekādas sarunas nav vēlamas. No vienas puses, krievi sauc, cik muļķīgas ir iedomas, ka viņi varētu uzbrukt NATO, no otras, pilnā balsī auro pat par kodoltriecieniem Lielbritānijai.

Saistībā ar 2026. gada 28. augustā notikušo starpkontinentālās ballistiskās raķetes izmēģinājumu krievu propagandisti savā monologā nodemonstrēja patieso Kremļa nostāju: "Mums jādara viss iespējamais, lai viņos iedvestu šīs bailes, jo tas ir vienīgais, kas var pamodināt viņu pašsaglabāšanās instinktu, kas acīmredzot ir vienkārši apslāpēts. Šāda veida testi, kas demonstrē Krievijas militāro spēku spējas, ir pareizā pieeja piespiešanai uz mieru. Kad mēs lietojam frāzi "miera piespiešana", mums jābūt godīgiem pret sevi. Mums nevajadzētu piespiest Ukrainu. Ar Ukrainu viss ir skaidrs. Mums ir jāpiespiež uz mieru Eiropa, kas būtībā ir šī kara virzītājspēks, šī kara galvenais finansētājs, visu iedomājamo un neiedomājamo ieroču piegādātājs Ukrainai."

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2026

Par šī materiāla saturu atbild informācijas aģentūra LETA.