Aiz priekškara: Krievi "brīdina" par baltiešu viltus karoga operācijām

Jo aktīvāk ukraiņi uzbrūk objektiem Krievijas teritorijā, jo aktīvāk oficiālā Maskava, lasi, diktators Vladimirs Putins, iestājas par nežēlīgiem triecieniem Ukrainai, un vismaz pagaidām oficiālajā retorikā nekas neliecina, ka Krievija gribētu sēsties pie sarunu galda. Gluži otrādi.

Putina pārliecībai par iespējām uzvarēt Ukrainas karā piemīt sava veida izmisīgs fanātisms, kuru neapstiprina nekādi fakti. Turklāt viņa cerības uz gaidāmo ziemu, kad krievi cer, iznīcinot Ukrainas energoinfrastruktūru, panākt tās padošanos, diezin vai ir reālas un piepildāmas. Kremļa saimnieks atsakās saprast, ka ukraiņi ziemā darīs to pašu.

Vērts piebilst, ka agrāk kā Krievijas Ārējā ekonomiskā banka pazīstamās Krievijas Valsts attīstības korporācijas VEB.RF galvenajam ekonomistam Andrejam Kļepačam atlika vien izteikties, ka Krievijai ir neiespējami uzvarēt ekonomiskajā karā, lai uzreiz pēc tam viņš tiktu no darba atlaists.

Tomēr to, ka Kremlis ir noskaņots kareivīgi, apliecina Putina pagājušās nedēļas vizīte Kuriļu salās, tādējādi saniknojot Japānu, kā arī viņa izteikumi, ka uz Eiropas Savienības (ES) veikto krievu ēnu flotes kuģu aizturēšanu atbilde būšot simetriska. Jāuzsver, ka šie vārdi nepieder tukši runājošajiem propagandistiem, bet Krievijas Federācijas prezidentam, kurus atkārtoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

Jau otro nedēļu fokusā ir Latvija

Pirms divām nedēļām, krievi izplatīja melus par Latvijas armijas majora Jāņa Slaidiņa izteikumiem, piedēvējot viņam to, ko viņš nekad nav teicis. Tāpat, izmantojot LTV sižetu, tika rādīta atvadu ceremonija no latviešu leģionāra Laimoņa Ezergaiļa Lestenes brāļu kapos, pasludinot, ka Latvijā atkal godina nacistus.

Bez mūsu valsts pieminēšanas neiztika arī pagājušajā nedēļā, atkal izmantojot LTV sižetus. Šoreiz Latviju nevis apvainoja nacisma atdzimšanā, bet prasti diskreditēja, lai parādītu, ka esam neizdevusies valsts. Proti, tika atskaņoti premjera Andra Kulberga (AS) un iekšlietu ministra Jāņa Dombravas (NA) izteikumi, ka ir nopirkti dronu pārtvērēji, taču "aizmirsts" nopirkt tiem munīciju. Taisnības labad jāpiebilst, ka situācija ir krietni sarežģītāka, un, lai arī munīcija netika iepirkta līdz ar dronu pārtvērējiem, tomēr runa nav gluži par "aizmiršanu" vai neizdarību.

Taču krievi tādos smalkumos neiedziļinās, tikai atražo mūsu premjera izteikumus, iztēlojot mūsu valsti kā militāri pilnīgi nespēcīgu un lēmumu pieņēmējus kā, piedodiet, bet idiotus. Tas tikai nozīmē, ka krievi ļoti aktīvi seko līdzi Latvijas iekšpolitikai, izmantojot mūsu politiķu izteikumus savām ideoloģiskajām vajadzībām.

Līdztekus Kremļa propagandisti visai īpatnēji traktē Kulberga izteikumus par to, ka līdz šī gada beigām Latvijai būs visstingrāk apsargātā austrumu robeža ES ar dzeloņstiepļu žogu un videonovērošanas kamerām, kā arī to, ka Baltijā pastiprināta drošība ir noteikta gāzes elektrostacijas dambim un elektrolīnijām. Krievu ieskatā tās esot pazīmes, ka Latvija un vispār ES kopumā gatavojoties viltus karoga operācijām.

Vienkāršoti runājot, sarīkosim neveiksmīgu uzbrukumu paši sev, vienlaikus uzbrukumos vainojot Krieviju. Kur ir loģika? Ļoti vienkārši – Krievija nemitīgi skandē, ka NATO gatavojas tai uzbrukt. Acīmredzot šādām viltus karoga operācijām būtu jākalpo par ieganstu kara sākšanai. Tas ir derīgs naratīvs krievu gatavināšanai ilgam karam.

Līdztekus te iezīmējas vēl viena daudz nopietnāka problēma. Ja krievi jau laikus paziņo par baltiešu vēlmi veikt viltus karoga operācijas, tad viņi par šādām operācijām var pasludināt arī pašu veiktus sabotāžas aktus. Tā teikt, mēs taču jau teicām, ka tā būs.

Ne velti LATO ģenerālsekretāre Sigita Struberga brīdina, ka tuvākos 12 mēnešus mums jāgatavojas Krievijas viltus operācijām, kas var būt gan kiberuzbrukumi, gan sabotāžas akti. Lai noņemtu aizdomas no sevis, krievi jau pašlaik paziņo, ka šādas operācijas gatavojam mēs.

Spēka demonstrācijas Kuriļu salās

Putins personīgi, tērpies armijas formas tērpā, apmeklēja Krievijas Klusā okeāna flotes mācības Kuriļu salu arhipelāga Etorofu salā, ar to pamatīgi sadusmojot oficiālo Tokiju.

Jāatgādina, ka starp Japānu un Krieviju vēl līdz pat šai dienai ir neatrisinātas teritoriālas domstarpības. Saskaņā ar 1951. gada Sanfrancisko miera līgumu Japāna atteicās no visām tiesībām, īpašumtiesībām un pretenzijām uz Kuriļu salām. Tomēr līgums nepārprotami nenodeva salu suverenitāti Padomju Savienībai, kas tās bija okupējusi Otrā pasaules kara beigās, atstājot teritoriālu strīdu, kas joprojām pastāv.

Proti, Japāna apgalvo, ka vistālāk arhipelāga dienvidos esošās salas (Etorofu, Kunaširi, Šikotana un Habomai salas) ir daļa no tās "Ziemeļu teritorijām", nevis tradicionālās Kuriļu salas, no kurām Japāna atteicās 1951. gadā. Krievija tam, protams, nepiekrīt.

Propagandisti ar baudu klāsta, ka Tokija saistībā ar Putina vizīti ir histērijas pārņemta, kas neesot tikai vārdi vien.

"Japānas premjerministrs Tokaiči pauda asu protestu pret vizīti Etorufu salās, kā Tokija dēvē Krievijas Turupu salas. Tokaiči paziņoja, ka visa Kuriļu salu grēda saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ir neatņemama Japānas sastāvdaļa. Ārlietu ministrs Motegi lietoja tādu pašu formulējumu. Tas viss, protams, ir muļķības. Kuriļu salu nodošana Padomju Savienībai tika fiksēta 1945. gada Jaltas līgumā, un sešus gadus vēlāk Japāna pati parakstīja Sanfrancisko miera līgumu, oficiāli atsakoties no savām tiesībām uz šīm teritorijām," paziņoja propagandisti.

Taču šeit atkal klātesoši ir meli un faktu sagrozījums. Japāna nerunā par visu Kuriļu salu grēdu, kā to apgalvo krievi. Runa ir par minētajām četrām salām, kuras japāņi neuzskata par tradicionālām Kuriļu salām, bet savām Ziemeļu teritorijām, kuras krievi attiecīgi dēvē par Dienvidkuriļu salām.

Krievi uzsvēra, ka viņu vēstnieks Japānā Nikolajs Nozdrevs ir Tokijai norādījis, ka Dienvidkuriļu salas ir neatņemama Krievijas sastāvdaļa un Krievijas prezidenta ceļojums caur Krievijas Federācijas teritoriju ir Krievijas suverēna lieta, un nevar būt diskusiju temats ar ārvalstīm.

Deli Džavaharlala Neru universitātes profesors Radžans Kumars britu laikrakstam "The Independent" norāda, ka Putina vizītes pamatā ir trīs savstarpēji saistīti aprēķini: spiediena izdarīšana uz Japānu, Krievijas klātbūtnes nostiprināšana Klusā okeāna reģionā, saišu stiprināšana ar tās partneriem, īpaši Ķīnu un Ziemeļkoreju.

Vienlaikus laikraksta aptaujātie eksperti uzskata, ka nevajadzētu šo situāciju reducēt uz Krievijas atriebību par Japānas atbalstu Ukrainai. Dziļākie cēloņi esot pakāpeniska Krievijas un Ķīnas stratēģisko interešu saskaņošana. Partnerība aizsākās jau pirms Ukrainas kara, taču tas to ir paātrinājis.

Pirātisms krievu izpildījumā

Visu aizvadīto nedēļu krievi ar Putinu priekšgalā draudēja eiropiešiem sagrābt to kuģus, ja viņi nepārtrauks "pirātismu" un "laupīšanu" pret krievu "ēnu flotes" kuģiem.

Jāatgādina, ka par Krievijas "ēnu floti" dēvē vairākus simtus naftas tankkuģu un kravas kuģu, kurus Maskava izmanto, lai apietu rietumvalstu sankcijas, pārdotu energoresursus un finansētu karu pret Ukrainu. Šie kuģi bieži kuģo bez pienācīgas apdrošināšanas un zem trešo valstu karogiem.

"ES ir nolēmusi īstenot savus likumus, ja tā var nosaukt Briseles nelikumīgos lēmumus, kuru pamatā ir Krievijas peļņas gūšanas iespēju ierobežošana pasaules tirgos. Vienkārši sakot, visi kuģi, kas nepakļaujas ES, zem jebkura karoga, tiek pasludināti par ēnu flotes sastāvdaļu. Tas ir ļoti bīstams ceļš, jo ar lepnumu, kas tik raksturīgs visām pašreizējām Eiropas elites aprindām, un ar ļoti augstu pašcieņu, un sevis apbrīnu viņi paziņo, ka viņu lēmumi ir augstāki par starptautiskajām tiesībām," paziņoja Lavrovs.

Viņa interpretācijā Putins esot ļoti skaidri un mierīgi paziņojis, ka "mēs reaģēsim uz šo laupīšanu, šo pirātismu ar tādu pašu spēku, bet ne obligāti tajos pašos ūdeņos, kur šie jaunizceptie miera uzturētāji pastrādā savu nelikumību. Mēs paši izvēlēsimies mērķus, un mērķi būs kuģi, kas darbojas to valstu interesēs, kuras ir pasludinājušas savus oficiālos likumus par laupīšanu un pirātismu. Un tieši mēs izlemsim, kā rīkoties ar šiem kuģiem".

Cik šie Putina draudi ir īstenojami, ir cits jautājums, taču pašlaik neizskatās, ka Rietumi būtu ļoti iebiedēti, kā to apgalvo krievi.

Līdztekus, runājot par karu, krievi joprojām operē ar savu cinisko un morāli derdzīgo argumentu, ka viņiem ir morāls pārsvars, jo krievi atšķirībā no ukraiņiem neuzbrūkot Ukrainas civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai.

Šie nekrietnie meli izskan vienlaikus ar starptautiskās organizācijas "Human Rights Watch" paziņojumu, ka "Krievija 5. augusta rītā uzbrukumā Kijivai acīmredzami izmantoja kasešu munīciju, kas atradās vismaz vienā ballistiskajā raķetē. Ziņots, ka uzbrukumā Ukrainas lielākajam privātajam kurjerpastam un pasta dienestam "Nova Poshta" šķirošanas centrā gāja bojā trīs cilvēki, kā arī tika apdraudēti tuvumā esošie civiliedzīvotāji".

Kasešu munīcijas izmantošana ir uzskatāma par kara noziegumu.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2026

Par šī materiāla saturu atbild informācijas aģentūra LETA.