Aiz priekškara: Karš ar Eiropu ilgšot trīs dienas

Vienlaikus Kremļa amatpersonas pagājušajā nedēļā bija spiestas komentēts Eiropas līderu un specdienestu pausto par Krievijas vēlmi eskalēt situāciju, veikt diversijas un citus uzbrukumus Eiropā. Viņu bravūra nu jau ir sasniegusi jaunu līmeni un no "ieņemsim Kijevu trīs dienās" izaugusi līdz "uzvarēsim karā ar Eiropu divās, trijās dienās".

"Vēlēšanu" norisi Krievijā Kremlis izmantoja arī, lai pierādītu, ka viņi, lūk, nebaidās kara laikā rīkot vēlēšanas atšķirībā no Ukrainas, kur, vienīgais iemesls tās nerīkot esot prezidenta Volodimira Zelenska bailes zaudēt.

Vienlaikus par svētdien veikto lielāko ukraiņu uzbrukumu galvaspilsētai Maskavai tika ziņots vien garāmejot, protams, neparādot nevienu attēlu vai video ar uzbrukuma sekām. Dominējošais vēstījums: nekas traks jau nav noticis.

Vērts nocitēt skopo informāciju svētdienas vakara lielajā ziņu izlaidumā par notikušo ukraiņu uzbrukumu, kas liecina, cik marginālu to centās padarīt propagandisti: "Vakar vakarā Maskava atvairīja lielāko Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumu kopš Otrā pasaules kara sākuma. Lielākais ienaidnieka bezpilota lidaparātu uzbrukums Maskavai ir atvairīts. Kopš vakardienas visās frontēs ir atvairīti vairāk nekā 1600 bezpilota lidaparāti, tostarp 450 tādi, kas tuvojās Maskavai. Paldies pretgaisa aizsardzības spēkiem par viņu centīgo darbu. Upuru nebija. Šis bezprecedenta uzbrukums bija acīmredzami plānots, lai traucētu vēlēšanas. Ienaidnieks cieta neveiksmi. Ir acīmredzams, ka šāds uzbrukums, izmantojot 1600 bezpilota lidaparātus, bija rūpīgi un ilgi plānots. Mērķis bija viens – traucēt vēlēšanas. Tas neizdevās. Gluži pretēji, cilvēki, kas bija ieradušies balsot, šodien stāvēja rindā pie vēlēšanu iecirkņiem galvaspilsētā."

Vairāk netika teikts ne vārda, nemaz nerunājot par maskaviešu aptaujām uz ielām vai kādiem vizuāliem materiāliem. Tā teikt, ienaidnieks centās, bet mēs varonīgi visu izturējām.

"Nospļaujamies par Rietumiem"

Pagājušajā nedēļā propagandisti rāvās vaiga sviedros, lai pierādītu, ka "vēlēšanas" Krievijā būs daudz godīgākas nekā visā pārējā Rietumu pasaulē. Tajā pašā laikā zīmīgi, ka no "milzīgā daudzuma" "žurnālistu" un "novērotāju", kas esot uzraudzījuši vēlēšanu norises likumību, pilnībā bija izslēgti opozīcijas partiju, piemēram, "Jabloko" novērotāji, tāpat netika pielaisti ārvalstu vēlēšanu novērotāji un žurnālisti.

Krievu kārtis atklāja propagandists Vladimirs Solovjovs, lielīgi paziņojot, ka "kāda mums atšķirība, ko Rietumi saka par mūsu vēlēšanām? Vai mēs vispār atzīstam Rietumu tiesības izvērtēt jebko? Kā tirānija vispār var runāt par demokrātiju? Kā šie nožēlojamie nekam nederīgie, kas ir nodevuši pamatprincipus, kurus savulaik centās slavināt Eiropas apgaismotāji, vispār var runāt par demokrātiju? Kādu likumību, humānismu un tā tālāk viņi var formulēt? Vienlīdzību? Nu, kur tas viss ir? Ir nejauka krupju mātīte un zagle Urzula fon der Leiena, kura rada jaunu reihu un atklāti paziņo, ka viņas galvenais uzdevums ir izveidot militāru aliansi".

Tāpat Solovjovs noturēja garu tirādi par to, ka visiem spēkiem jāizvairās no Krievijas aizbēgušo opozicionāru iespējas piedalīties vēlēšanās. "Viņi ir pasludināti par tautas ienaidniekiem, dzimtenes nodevējiem. Ir liels skaits to, kas atrodas ārzemēs, visi šie atkritumi. Vai viņi tiešām nāks uz mūsu vēstniecībām un balsos? (…) Vai arī mēs varam viņus arestēt, kad viņi atrodas vēstniecību teritorijā, ja viņi ir ieradušies balsot un tiek meklēti."

Līdz ar to svētdienas vakarā lielajā ziņu apskatā nebija nevienas reportāžas par to, kā balso krievi ārzemēs. Un ko gan lai tur rādītu? Pretkara piketus pie vēstniecībām? Vai absolūti tukšo ielu pie Krievijas vēstniecības Rīgā, kur nobalsoja tikai 0,8% no visiem Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem?

Līdztekus 20. septembra vakarā pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas, kad tika paziņoti rezultāti, propagandisti steidza paziņot, ka tie ir vislabākais apliecinājums, ka visa krievu tauta atbalsta Putinu un "speciālo militāro operāciju".

Tikmēr Rīgā bāzētais Krievijas opozīcijas medijs "Meduza" ziņoja, ka 20. septembra pēcpusdienā vēlēšanu iecirkņi visā Maskavā uz vairākām stundām pārtrauca papīra vēlēšanu zīmju izsniegšanu. Vēlēšanu komisijas darbinieki paziņoja, ka elektroniskā vēlētāju sarakstu sistēma nedarbojas, tāpēc vēlētājus nevar reģistrēt. Lieki teikt, ka Krievijas valsts televīzija par to pat neieminējās.

Savukārt ASV domnīca "Starptautiskais kara pētījumu institūts" (ISW) vēsta par liela mēroga vēlēšanu pārkāpumiem un balsu skaitīšanas manipulācijām balsošanas periodā no 18. līdz 20. septembrim. Tiek ziņots, ka Krievijas vēlēšanu iestādes iesaistījās vēlēšanu zīmju viltošanā, aizturēja vai diskvalificēja vairākus simtus novērotāju no Krievijas komunistiskās partijas un opozīcijas partijas "Jabloko", kā arī draudēja atlaist valsts sektora darbiniekus, kuri negatavojās iet balsot.

Rietumu medijos Krievijas eksperti pauž, ka Kremlim šīs vēlēšanas bija ļoti svarīgas nevis iepriekš paredzamo rezultātu dēļ, bet gan tāpēc, lai tās apstiprinātu Putina leģitimitāti un demonstrētu sabiedrības vienprātīgo atbalstu karam Ukrainā. Kremlis vēlēšanu rezultātus pasludinās kā "tautas mandātu" kara turpināšanai.

Bijušais Lielbritānijas militārais atašejs Krievijā Džons Formens Krievijas vēlēšanas pašsaprotami nodēvēja par fikciju un uzsvēra, ka Putina valdīšana ir droša, jo pēc opozicionāra Alekseja Navaļnija un Jevgēņija Prigožina slepkavībām visa Krievijas elite ir iebiedēta, tāpat kā pārējā sabiedrība, jo par varai netīkama ieraksta sociālajos tīklos atzīmēšanu ar "patīk" var saņemt septiņus gadus cietumā. Tas attur cilvēkus no protestiem.

Tikmēr ārvalstīs dzīvojošais opozicionārs Garijs Kasparovs uzskata, ka vienīgais uzdevums, ko Putina režīms izvirzīja šajās vēlēšanās, bija vēlētāju aktivitāte, un viņi to neslēpa. Neviens pat neveica partiju vēlēšanu kampaņas. Viņaparāt, karš iedeva režīmam jaunu elpu, tāpat kā Krimas aneksija 2014. gadā. "Ļoti lielai daļai iedzīvotāju dažādos sabiedrības slāņos šis karš kļuva par sociālās mobilitātes kanālu. Par to tiek maksāta briesmīga cena, bet Krievijā ir vienalga par cenu", uzsvēra Kasparovs.

Par to, ka krievi pat nepūlējās imitēt vēlēšanu gaisotni, raksta arī laikraksts "New York Times": "Maskavā bija grūti pat pamanīt, ka notiek nozīmīgas vēlēšanas. Priekšvēlēšanu plakātu bija maz, un tikai nedaudzi aktīvisti uz ielām dalīja skrejlapas. Nenotika vērienīgi mītiņi brīvā dabā, bet televīzijas debates piesaistīja uzmanību vienīgi ar to, cik neiedvesmojoši un nesakarīgi tajās izskatījās kandidāti. Bieži vien kandidāti debates pat pilnībā ignorēja".

Ukraiņu uzbrukums un mobilizācija

Kā jau minēts, krievi Ukrainas uzbrukumu Maskavai centās marginalizēt, cik vien iespējams. Formena ieskatā ukraiņu uzbrukumam bija divi galvenie mērķi. Pirmais, parādīt krieviem, ka Putins nevar viņus aizstāvē, un otrais – kaitēt Krievijas loģistikai un ekonomikai. Bijušā atašeja ieskatā ukraiņu uzbrukums bija leģitīms, jo nebija vērsts uz civiliedzīvotājiem un civilo infrastruktūru atšķirībā no Krievijas, kas apzināti uzbrūk civiliem mērķiem.

ISW uzsver, ka Krievijas varas iestādes Maskavas apgabalā 20. septembrī neaktivizēja gaisa trauksmes sirēnas un nebrīdināja civiliedzīvotājus par ienākošiem gaisa draudiem ar īsziņu starpniecību. Par to dažādos saziņas kanālos sūdzējās Maskavas apgabala iedzīvotāji, tostarp arī Maskavas apgabala gubernatora Andreja Vorobjova "Telegram" kanālā, pirms kanāls slēdza komentārus.

"Šķiet, ka Krievijas varas iestādes ir prioritāri noteikušas augstas vēlētāju aktivitātes sasniegšanu domes vēlēšanās, nevis sabiedrības drošību, lai gan Ukrainas spēki uzbruka Krievijas stratēģiskajai naftas un loģistikas infrastruktūrai un apzināti nebija vērsti pret Krievijas vēlēšanu iecirkņiem vai citu vēlēšanu infrastruktūru," secina ISW.

Vienlaikus, runājot par pēcvēlēšanu laiku, teju visi militārie eksperti uzskata, ka Kremlim nāksies izsludināt mobilizāciju. Putins gan šādu iespēju ir noraidījis, to dēvējot par "ļaunprātīgu panikas sēšanu". Tomēr analītiķu ieskatā kara turpināšana bez mobilizācijas nebūs iespējama.

Tāpat saskaņā ar Reuters aptaujāto ekspertu viedokli varas iestādes varētu īstenot stingrākus represīvus pasākumus, jo vairs nebūs nepieciešams uzturēt pirmsvēlēšanu pozitīvo gaisotni.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta varas iestāžu iepriekš apspriestajiem plāniem likt mobilo sakaru operatoriem iekasēt no klientiem papildu maksu par vairāk nekā 15 gigabaitu datu patēriņu ārzemju tīklos mēneša laikā. Šis solis tiek uzskatīts par vērstu pret cilvēkiem, kuri izmanto VPN (virtuālos privātos tīklus), lai piekļūtu Krievijā aizliegtām tīmekļa vietnēm un lietotnēm.

Nevienu neapdraud, bet visus iznīcinās

Saistībā ar Rietumu izlūkdienestu pausto, ka Krievija tuvākajos mēnešos eskalēs hibrīdkaru Eiropā, propagandists Jevgeņijs Popovs paziņoja, ka "Maskavai nav agresīvu nodomu pret Eiropu. Turklāt mēs esam gatavi atjaunot attiecības un sadarboties ar Eiropas Savienību. Tas ir krasā pretstatā tam, ko saka un dara Eiropas politiķi".

Kremļa galvenais vēstījums: mēs nevienu nepadraudam, bet visi apdraud mūs, un mēs to nepacietīsim un spersim pretsoļus.

"Daži Eiropas līderi atklāti paziņo, ka gatavojas karam ar Krieviju. Manuprāt, viņi vienkārši cenšas glābt savus krītošos reitingus, slēpjot kļūdas ekonomiskajā un sociālajā politikā. Bet tas nedarbojas īpaši labi, tas nepalīdz. Taču tā vietā, lai apstātos un uzklausītu savus pilsoņus, kuri vēlēšanās skaidri norādīja, ka nevēlas karu ar Krieviju, šie līderi turpina situāciju vēl vairāk saasināt, izmantojot situāciju Ukrainā, lai to uzkurinātu. Paši ukraiņi tiek izmantoti kā lielgabalu gaļa," paziņoja Putins.

Diktators arī meloja, ka Baltijas jūrā notikušo NATO mācību mērķis bija praktizēt civilo kuģu sagrābšanu. Tas, protams, neatbilst patiesībai, jo krievu "ēnu floti" un tās aizturēšanu saskaņā ar starptautisko tiesību normām nekādā gadījumā nevar pielīdzināt "civilo kuģu sagrābšanai".

Līdztekus Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka "es tiešām vēlētos, lai mūsu Eiropas kara kurinātāji zinātu, ka šis karš ar Eiropu būs citādāks, ka tas ilgs trīs dienas. Šis nebūs pilsoņu karš ar Ukrainu, tas būs īsts karš ar Eiropu. Viņiem tas ir jāsaprot".

Savukārt uz Polijas ārlietu ministra Radislava Sikorska izteikumu, ka Krievijas tieša uzbrukuma gadījumā Polijai un tās sabiedrotajiem būtu ievērojams militārais pārsvars un Krievijas armiju varētu ātri sakaut, reaģēja Krievijas diktatora Vladimira Putina palīgs Nikolajs Patruševs.

Viņš paziņoja, ka "Polijas diplomātijas vadītājam ir acīmredzami amatierisks skatījums uz mūsu valsts militāro varenību, atsakoties saprast, ka īpašas militāras operācijas laikā Krievijas bruņotie spēki nebūt neizmanto visu savu potenciālu. Runājot par Polijas militāro pārākumu pār Krieviju, Sikorskis acīmredzot neapzinās – ja Polija iesaistīsies karā, mūsu valsts izmantos visu pieejamo spēku un resursu arsenālu. Un Polijas valstiskums beigs pastāvēt divu vai trīs dienu laikā".

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2026

Par šī materiāla saturu atbild informācijas aģentūra LETA.