VIDEO: puikas meli noved latviešu ģimeni sociālā dienesta uzskaitē Anglijā

"Tagad sociālie dienesti regulāri pie mums atbrauc, nenoteiktā laikā, nepiezvanot, nepabrīdinot, un pārbauda, ko bērni dara, vai bērni pabaroti, vai istabas visas ir tīras un sakārtotas," stāsta Spaldingā dzīvojošā sieviete.

Visas problēmas sākušās skolā. Britu vienaudži sakūdījuši Baibas dēlu teikt skolotājai, ka vecāki viņu sit. Tādā veidā puika varēšot tikt pie jauna datora, divriteņa, stilīgām drēbēm un visa kā cita, ko tad jau nopirkšot bagātie audžuvecāki.

Baiba stāsta: "Viņi uzreiz pārbauda visus zilumus, visu, bet nekā nebija, bet bērns pēc dažām minūtēm smējās un teica, ka viņš joko. Bet signāls jau ir."

Puikas meli noveda ģimeni sociālā dienesta uzskaitē, un tagad šai latviešu ģimenei ikdiena ir stresaina, dzīvojot bailēs par bērna atņemšanu.

"Iebraucēju ģimenes, kurām ir atņemti bērni, jūtas neaizsargātas, nezina, kur likties un ko darīt, jo šeit sociālie darbinieki neieklausīsies tevī. Man ir tāda sajūta, ka sociālie darbinieki meklē problēmas tieši iebraucēju ģimenēs," teic Baiba.

Latviešu juriste Anglijā, Laima Brencs līdz šim palīdzējusi vairākām ģimenēm nosargāt savus bērnus un pierādīt, ka britu sociālo dienestu iemesli nepieciešamībai bērnu atdot adopcijai tomēr ir pārspīlēti un patiesībai neatbilstoši. Latviešu juriste LNT Ziņām stāsta – pēc viņas padoma katru nedēļu vēršas vismaz divas jaunas ģimenes, kuras nonākušas britu sociālo dienestu melnajā sarakstā.

"Tas paliek arvien akūtāk un akūtāk, un diemžēl, tas, ko es redzu praksē, ir, ka sociālajiem dienestiem maksā naudu par to, viņiem ir noteikts cipars, ko viņi ir apņēmušies izņemt ārā no ģimenēm, un neskatās, jo reizēm ir tādas situācijas – vai tiešām vajadzēja?" teic Brencs.

Tieši šī baiļu atmosfēra ir radīta daudzās Austrumeiropiešu ģimenēs Anglijā, pat kurās bērniem ir viss kārtība. Nevarot vairs īsti pat saprast, no kādiem sīkumiem britu sociālie dienesti uztaisīs problēmu, un tad jau izņems bērnu no ģimenes un nodos adopcijai svešiniekiem.

"Man tagad ir plāns tuvākā nākotnē atgriezties Latvijā, jo viens no iemesliem, mani kā māti uztrauc sociālie dienesti, kuri ļoti bieži nepamatoti atņem bērnus iebraucējiem," stāsta Spaldingā dzīvojošā latviete Kristīne.

Bailes no britu sociālajiem dienestiem ir tik spēcīgas, ka Anglijas pilsētā Spaldingā dzīvojošā Kristīne atgriezīsies Latvijā un jau Liepājā pieteikusi vietu bērnudārza rindā. Kristīnei pašai nav bijušas nekādas problēmas ar britu varasiestādēm, bet viņa bijusi lieciniece savas draudzenes ģimenes traģēdijai.

"Par katru zilumu tiek sacelts tāds skandāls. Man, piemēram, draudzenei bērns mājās nokrita, aizgāja uz rociņas ar zilumu, un bērnu uzreiz atrāva no mammas, bērnam tā ir trauma. Visi skolotāji skrien virsū un prasa, kas noticis, kas tevi sit? Bērns raud, neko nevar pateikt, mamma kaut ko grib paskaidrot, viņai rupjā veida pasaka, lai stāv klusu. Tas nav normāli," uzskata Kristīne.

Latviešu juriste Anglijā stāsta – kad pirmo reizi ģimenē ierodas sociālā dienesta darbinieki kopā ar policiju, lielākā muļķība, ko latviešu vecāki dara, ir parakstīt uzreiz visus dokumentus. Ar to parakstu pietiek, lai bērnu izņemtu no ģimenes bez tiesas lēmuma. Tā vietā vecākiem ir jāatsakās parakstīt dokumentus, sakot, ka nesaprot angliski uzrakstīto.

"Ja šis cilvēks – māmiņa un tētis – būtu zinājuši, ka viss, kas viņiem ir jāsaka – sūdziet mani tiesā, mani bērni nekur neies un es neko neparakstīšu, jo es nesaprotu. Viss. Būtu pavisam cita bilde. Bet tik vienkārši ņem un aizved to bērnu, un tu viņu atpakaļ vairs nedabū," teic Brencs.

Ja vecāki atsakās parakstīt dokumentus, tad laika posmā līdz lietas ierosināšanai tiesā, ir iespējams noregulēt situāciju par labu vecākiem. Tad steidzīgi ir jāinformē Latvijas vēstniecība un Latvijas Tieslietu ministrija, kas pēdējos divus gadus aktīvi palīdz atgūt latviešu bērnus. Paļauties uz Lielbritānijas piešķirtajiem valsts bezmaksas advokātiem nevarot.

"Tie, kuri ir valdības advokāti, viņi saņem to algu tik un tā. Viņam ir pilnīgi vienaldzīgs rezultāts.  80% gadījumu ģimenes atsitas pret aizslēgtām durvīm, viņiem nav, kam iet sūdzēties, nav, kam iet prasīt atbalstu, un informācijas pietrūkst. Ir idejas vajadzīgas," norāda juriste.

Video

• Lielbritānija, Īrija, Norvēģija un Vācija ir latviešu migrantu galvenie galamērķi labākai dzīvei, taču vienlaikus šajās valstīs ir arī Eiropā visstriktākie likumi bērnu aizsardzībā un bargākie sociālie dienesti. Kas atļauts bērnu audzināšanā un ikdienā ir Latvijā, aizliegts un sodāms ir mūsu tautiešu jaunajās mītnes zemēs.
• Par dažādiem pārkāpumiem ārvalstīs 2014.gadā no Latvijas pilsoņu ģimenēm tika izņemti un nodoti adopcijai 20 bērnu, pērn jau 30, savukārt šogad līdz maija beigām 6 bērni atdoti audžuvecākiem.
• Taču ārzemju sociālo dienestu redzeslokā ir krietni vairāk latviešu ģimenes. Tieslietu ministrijai ir informācija, ka šogad sāktas 35 lietas, pērn un aizpērn attiecīgi 123 un 122 lietas.
• Visvairāk gadījumu reģistrēts tieši Apvienotajā Karalistē un Īrijā. Saprotams, skaitļi ir daudz lielāki, jo ne visi vecāki ir informējuši mūsu vēstniecības un lūguši Latvijas Tieslietu ministrijas starptautisko palīdzību. To, ka ārvalstu sociālo dienestu iejaukšanās latviešu imigrantu ģimenēs ir ārkārtīgi sāpīgs jautājums, pārliecinājāmies filmējot Anglijā.