Nozares eksperti: kas būs Latvijas start‑up nākotne?
Latvijas jauno tehnoloģiju uzņēmumu jeb start-up nākotne slēpjas atslēgvārdos "bizness biznesam"(B2B), "dzelžu" ("hardware") ražošana, dizains un piedāvājums pasaules resursu taupīšanai, portālam SKATIES atzina liela daļa aptaujāto Latvijas start-up ekspertu.
Portāls SKATIES jautāja ekspertiem un start-up vides pārstāvjiem Latvijā – kādi būs Latvijas start-up attīstības virzieni tuvākajā nākotnē un kuriem no šiem virzieniem ir lielākais attīstības potenciāls?
Šobrīd viens no "karstākajiem" attīstības virzieniem ir ražošana – tā ir kļuvusi lētāka, pieejamāka un saprotamāka, uzskata "Draugiem.lv" pārstāvis Jānis Palkavnieks. Ja "web" tirgus patlaban ir gandrīz piesātināts, tad sīkrīku jeb "gadžetu" ražošanā ir daudz brīvu vietu, viņš skaidro. Tikmēr "Snapevent" izveidotājs Zigmārs Rozentāls ir pretējās domās – kaut arī pasaulē nesen ir parādījušies daži "dzelžu" ražošanas veiksmes piemēri, kā "Nest" un "Oculus", mūsdienu globālā ekonomika nav labvēlīga fizisku produktu ražošanas start-up. "Jebkurš "dzelžu" start-up nozīmē lielāku risku un desmit reizes lielāku nepieciešamo kapitālu," norādīja foto piezīmju lietojumprogrammas "Snapevent" izveidotājs Z. Rozentāls.
Latvijas start-up vides ekspertu viedokļus uzziniet, aplūkojot pievienoto galeriju!
Andris K. Bērziņš, start-up eksperts, "TechHub Riga" līdzdibinātājs: Andris K. Bērziņš, start-up eksperts: Realitāte ir tā, ka patiesībā mēs maz zinām, kurā virzienā start-up vide Latvijā attīstīsies. Labs piemērs ir "airDog" – kurš gan būtu domājis, ka latvieši radīs pirmo šāda veida projektu pasaulē. Vēl pirms sešiem mēnešiem man to pareģot būtu ļoti grūti. Mēģinot izteikt prognozes, varu teikt - iespējams, nākotnē būs vairāk start-up, kas darbojas "business to business" (B2B) risinājumu jomā, taču tos Latvijā ir salīdzinoši grūtāk testēt nekā, piemēram, tādā lielā tirgū kā Londona. Tāpat ir vēl kāda globāla tendence – tehnoloģiju kombinācija ar Latvijas dizaina māksliniecisko spēju – šajā jomā ļoti labi piemēri ir latviešu "Infogr.am" un "Froont". Abi šie start-up orientēti uz dizainu, un stipra kultūras apziņa ir mūsu nācijas ir stiprā puse. Kopumā pasaules tendences rāda, ka arī turpmāk aktuāli būs dažādi IT risinājumi, daudz pārmaiņu varētu sagaidīt veselības jomā varētu būt daudz pārmaiņu. Renesanse ir sākusies arī "hardware" pusē, ko pierāda "pūļa finansēšanas" ("crowd funding") intensitāte šādiem projektiem.
Edgars Rozentāls, "airDog" izveidotājs: Pasaulē ir vērojama strauja attīstība "hardware" jeb tādu produktu, kas iekļauj gan programmatūras, gan elektronikas un gala ierīču izstrādi, jomā. Patlaban kļūst arvien grūtāk nākt klajā ar jaunām idejām mobilo un interneta lietojumprogrammu izstrādei. Par "hardware" projektu augošo attīstību start-up uzņēmumu vidū liecina "Kickstarter" dati, kuros redzams, ka kopš 2011. gada šo projektu īpatsvars ir trīskāršojies un turpina pieaugt. Spilgtākie un veiksmīgākie piemēri ir "gudro" pulksteņu, 3D printeru, virtuālās realitātes briļļu, audio aksesuāru, bezpilota lidaparātu un citu sīkrīku jeb "gadžetu" projekti. Šajā nozarē ir nosacīti zemāka konkurence, lieli noieta tirgi un daudz jaunu un neapgūtu nišu, taču te ir daudz augstāka tehnoloģiskā barjera, bieži ir nepieciešamas lielākas investīcijas. Jaunajiem uzņēmumiem jāspēj tikt galā ar pašu grūtāko, proti, produktu novešanu līdz masveida rūpnieciskai ražošanai.
Sandijs Ruļuks, "Froont" līdzdibinātājs: Domāju, ka "hardware" projektu daudzums ies tikai uz augšu, jo Latvijā ir liels potenciāls tehnoloģiju izstrādē, un pamazām uzlabojas zināšanas arī dizaina un mārketinga jomā. Lietojumprogrammu jomā virkne kompāniju no sākumstadijas pāriet augšanas fāzē, kas nesīs interesantus pārsteigumus drīzā nākotnē. Manuprāt, lielākais potenciāls nav vis kāda konkrēta niša, bet gan spēja saskatīt pietiekami lielu tirgu un izveidot produktu, kas lietotāja vajadzību atrisina labāk par pārējiem.
Arturs Zandersons, "StartupLatvia" pārstāvis: Tuvākajā nākotnē Latvijas start-up, visticamāk, turpinās darboties mobilo un "web" risinājumu tirgū - produktivitātes aplikācijas, spēles, socializēšanās rīki utt. Tomēr lielākais attīstības potenciāls ir jaunu, efektīvu un kompleksu risinājumu ieviešana ikdienas dzīves uzlabošanai. Piemēram, "gudrās mājas", satiksmes un stāvvietu regulēšanas un plānošanas risinājumi, infrastruktūras uzlabojumi, apgaismojuma risinājumi, valsts pakalpojumu sniegšanas efektivizēšana, "back-end" procesu optimizācija un uzlabošana. Nākotnes potenciāls ir arī tiem start-up, kas sniedz pēc iespējas lielāku ekonomisko ieguvumu sabiedrībai kopumā un samazina resursu patēriņu.
Jānis Palkavnieks, "Draugiem.lv" runasvīrs: Šobrīd attīstības virziens ir ražošana - tā ir kļuvusi lētāka, pieejamāka un saprotamāka. Ja "web" tirgus patlaban ir gandrīz piesātināts, tad "gadžetu" ražošanā ir daudz brīvu vietu. Pēc pieredzes saku, ka Latvijā ir spēcīga jaunā inženieru paaudze un jau reāli paveikti darbi – "Istabai.com", "AirDog" u.c. Tiem ir nevis nākotnes, bet jau šodienas potenciāls.
Viesturs Sosārs, start-up eksperts: Es atturos spriest par Latvijas start-up nozarēm un virzieniem nākotnē. Man nešķiet, ka šeit tuvākajā laikā būs tik liela start-up kritiskā masa, lai varētu runāt par sakarībām. Veiksmīgi projekti var attīstīties jebkurā nozarē, kas nav ekstrēmi kapitālintensīva. Mani atslēgas vārdi ir "b2b", "hardware", kā arī jebkāda nozare, kurā ir notikušas vai notiks "izejas" (exit).
Anna Andersone, "Froont" līdzdibinātāja, "The Mill" izveidotāja: Šobrīd Latvijā start-up komūnai vairāk pievienojušies programmētāji, kas veicina datu analīzes un tehnisku IT uzņēmumu attīstību. Uzskatu, ka lielākais attīstības potenciāls būtu starpdisciplinārām komandām un produktiem, kur apvienotos, piemēram, audio, dizaina un inženieru kompetences, kopā veidojot lielāku pievienoto vērtību un unikalitāti.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
