Sievietes mājoklim tika noslēgta vienīgā izeja, un telpas lēnām pildījās ar kodīgiem dūmiem; kāpēc tas bija jādara?

Gaļinas mājoklim tika noslēgta vienīgā izeja, un tā telpas lēnām piepildās ar kodīgiem, indīgiem dūmiem. Kad sieviete jau bija ieslīgusi dziļā miegā, aizdegās viņas dzīvokļa ārdurvis.

Gaļina, nenojauš, kas varēja aizdedzināt viņas dzīvokļa durvis:
Es jau atpūtos, jo man gribējās gulēt. Saprotiet, esmu kundze gados. Likos gulēt. Dažkārt gadās, ka es iemiegu, tad atkal pamostos, bet šoreiz ļoti nāca miegs. Es pamodos tikai tad, kad jau durvis bija izlauztas. [to jau paguva izdarīt ugunsdzēsēji – red.] Baiss skats. "

Nepatīkamākais šajā stāstā ir tas, ka durvis, visticamāk, pašas no sevis neaizdegās, bet kāds mērķtiecīgi tām pielaida uguni. Kas varētu tik nežēlīgi rīkoties, kundzei pagaidām nav ne jausmas. Kaimiņi esot lāga cilvēki, un ienaidnieku viņai neesot.

Sadzīt pēdas vaininiekam sieviete atstāj policijas rokās. Šobrīd galvenais dzīvoklī atjaunot elektrību un pārciest ziemu. Protams, arī cerēt, ka dedzinātājs neatgriezīsies pabeigt iesākto, pirms nonāks aiz restēm.

Foto