ASV izspiegojusi Latvijas PSR zinātniekus un vākusi "kompromātu" par Kompartijas līderiem

Un jau tagad atklājušies daudzi interesanti fakti, piemēram, ziņas, ka amerikāņi baidījušies, vai Latvijā netiek izstrādāti bioloģiskie ieroči. Zinātnieki cer, ka tas uz lielāku atklātību beidzot pamudinās arī pašmāju specdienestu arhīvu glabātājus.

ASV tiesa Centrālajai izlūkošanas pārvaldei jau sen bija likusi publiskot savas atskaites, kuras sasniegušas 25 gadu vecumu. Tomēr spiegi nemīl dalīties ar noslēpumiem. Tādēļ līdz pat šai nedēļai CIP  savam 13 miljonus dokumentu lielajam arhīvam ļāva piekļūt tikai no četriem datoriem ASV nacionālā arhīva lasītavā, kas strādā darba dienās no deviņiem līdz puspieciem.

Šonedēļ arhīvs beidzot tika izlikts internetā un vēsturnieki no visas pasaules uzreiz pārpludināja CIP serverus. Tostarp no Latvijas – mūsu valsts pieminēta aptuveni 3000 spiegu ziņojumu.

Latvijā amerikāņu spiegi īpaši aktīvi darbojušies līdz piecdesmito gadu vidum, kad Staļina nāve nesa atkusni PSRS un rietumu attiecībās. Lielākā daļa šeit ievākto dokumentu ir tīri tehniski, kā padomju armijas bāžu skaits un plānojums. Tomēr spiegus interesējuši arī citi temati, sākot ar nacionālo partizānu kustību un beidzot ar kompartijas priekšnieku vājībām.

Ļoti daudzi dokumenti ir ārkārtīgi sīki detalizēti. Piemēram, spiegi sekojuši Latvijas Universitātes zinātniekiem, sevišķi tādās jomās, kā farmācija un bioloģija, savās atskaitēs iekļaujot pat studentu apgūstamo kursu sarakstus.

Vēsturniekus pārsteidzis arī temps, kādā ASV izlūki uzzināja par notikumiem pat attālos Latvijas apvidos. Piemēram, 1951. gadā Liepājā nogalināts kāds milicis, bet viņa kailais ķermenis atstāts uz ielas.

Jau drīz CIP atskaitē šis gadījums minēts kā iespējams pierādījums pretošanās kustības aktivitātēm. Tomēr ASV izlūki paļāvušies arī uz nepārbadītiem avotiem. Tādēļ viņu atskaitēs šad tad iezagušās muļķīgas kļūdas.

Turklāt spiegi no saviem dokumentiem ir izrediģējuši visu informāciju, ko joprojām uzskata par jutīgu. Tomēr vēsturnieki ir vienisprātis, ka šis arhīvs paver iespējas jauniem pētījumiem.