Prokurori sūdzas par policistu neprasmīgi veiktu pirmstiesas izmeklēšanu

Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis ir atzinis – satraucoši lielas daļas policistu un izmeklētāju profesionālā kompetence ir neatbilstošā līmenī, kaitējot noziegumu atklāšanai un likumpārkāpēju saukšanai pie atbildības. Tagad par kļūdu tiek saukta Policijas akadēmijas likvidēšana ekonomiskās krīzes gados.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers par nenormālu sauc situāciju, ka šobrīd ikviens var kļūt par policistu, ja ir vienalga kāda augstākā izglītība un Policijas koledžā izieti tikai sešu mēnešu kursi. "Šajā jomā diemžēl ir daudz problēmu, un ļoti bieži nākas dzirdēt, ka jaunajiem izmeklētājiem pietrūkst profesionalitātes," teic Kalnmeiers.

Viņš asi kritizē policijas izmeklēšanas kvalitāti. Šā iemesla dēļ tālāk jau apgrūtināts prokuroru darbs, nespējot veikt apsūdzību uzturēšanu, kvalitatīvu kriminālvajāšanu un lietu sekmīgu atrisinājumu tiesās.

"Nekvalitatīvi veikta notikumu vietu apskate. Ļoti bieži tas ir iemesls, kamdēļ pazūd ļoti vērtīgi pierādījumi vai arī tie ir nepareizi nostiprināti procesuālajā kārtībā vai arī vispār nav nofiksēti. Ļoti bieži nākas dot uzdevumus pārpratināt cilvēkus, jo pratināšanas ir nepilnīgas, nav aptverti visi nepieciešamie jautājumi," norāda Ģenerālprokurors.

Policistu neprofesionalitātes dēļ noziedznieki daudzkārt palikuši uz brīvām kājām. "Tieši pirmstiesas izmeklēšanā izmeklētāju pieļauto kļūdu dēļ tiek personas attaisnotas," saka Kalnmeiers.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis šonedēļ intervijā 900 Sekundēm solīja – policistu zemajai darba kvalitātei šogad tiks pielikts punkts. Ir pabeigts iepirkumu konkurss, kurā augstskolām bija jāpiedāvā izveidot jaunu apmācības programmu policistiem, taču tā nebūs klasiska bakalaura programma.

"Virzieni, kādi mums specializētajās programmās būs vajadzīgi, būs četri – vispārējā izmeklēšana, ekonomisko noziegumu izmeklēšana, kārtības policista darbs un operatīvais darbs," tā Kozlovskis.

Konkursā par policistu un izmeklētāju izglītošanu pieteikušies divi pretendenti. Šo augstskolu nosaukumus Iekšlietu ministrija vēl neatklāj, jo izvērtēšanas process ir tikai tagad sācies.

"Tas ir nākamā mēneša sākums vai vidus, kad tiks pieņemts lēmums, kura no augstskolām varētu īstenot šo programmu. Nākamais ir saprast – cik tas maksās, jo tas ir publiskais iepirkums. Tad jāsaprot, cik nepieciešams ir papildu finansējums," norāda Kozlovskis.

Iekšlietu ministrijā stāsta, ka ar jauno otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu turpmākajos piecos gados varētu atbilstošā līmenī sagatavot 300 jaunos policistus. Tāpat ir cerība, ka policijas dienestam varētu piesaistīt arī trūkstošos kadrus. Jauno studentu iesaukums plānots jau šoruden.