Broņus par autobusa vadītāju strādā 43 gadus. Šoferis dienu dienā pārvadā pasažierus no Bauskas uz Rīgu un atpakaļ. Viņš norāda, ka ikmēneša atalgojums ir nedaudz lielāks par minimālo algu. Mēnesī var saņemt prēmiju līdz pat 160 eiro, taču tā laiku pa laikam šoferu kabatai iet garām.
Ja kontrole konstatē, ka pasažieris brauc tālāk, nekā nopircis biļeti, tad vadītājam raksta aktu. Pasažieri atsakās maksāt sodu, turpretī vadībai ar kontroles uzrakstīto aktu pietiek, lai šoferim atņemtu prēmiju.
Broņus norāda, ka identiska situācija būtu, ja, piemēram, "Rīgas satiksmes" kontrolieri sodu piemērotu nevis bezbiļetniekam, bet gan sabiedriskā transporta vadītājam. Pieredzējušais autobusa vadītājs atšķirībā no saviem kolēģiem nebaidās publiski paust savu viedokli, jo apsver domu doties pelnītā atpūtā. Kā norāda vīrietis, viņš "cīnās par puišiem, kuri turpinās darbu šajā uzņēmumā."
Bez Tabu taisnības meklējumos dodas uz uzņēmumu, taču tur pārvadātāja telpās filmēšanas komanda netiek ielaista. Nepalīdz ne zvanīšana pie durvīm, ne klauvēšana. Uzņēmuma pasažieru pārvadājumu direktors vēlāk uz e-pastu atsūta rakstveida komentāru.
Sergejs Konopijevs
"Nordeka" pasažieru pārvadājumu direktors
Kontroles veikšana autobusa vadītāja izpildē nozīmē – sekot, lai visi pasažieri apmaksā braucienu vai bagāžas pārvadāšanu pilnā apmērā, bet starppieturās visi pasažieri, kuru galamērķis ir attiecīgā pietura, ir izkāpuši no autobusa vai apmaksājuši braucienu tālāk.
Šādam pienākumu formulējumam kategoriski nepiekrīt Autotransporta direkcijā, kuras komunikācijas speciāliste Zane Plone norāda, ka "autobusu šofera pienākums ir sekot līdzi ceļam, drošībai. Šofera pienākums nav sekot līdzi, kurā pieturā pasažieris kāpj ārā vai kurā pieturā viņu izsēdināt."
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Direkcijas spēkos nav ietekmēt darba devēja un padoto attiecības, šādos gadījumos jāvēršas Valsts darba inspekcijā.
