Zemes ceļi traģiskā stāvoklī! Iedzīvotāju un uzņēmēju dzīve paralizēta

Raidījuma Bez Tabu redakcijas elektroniskā pasta kastīti pārpilda sūdzības no visas Latvijas par grants ceļu traģisko stāvokli: bedre pie bedres, ūdens plūdi un neizbraucams mālains segums. Īpaši daudz sūdzību ir no Bauskas novada.

"Es negribu pamest Latviju ceļu dēļ! Tad es sakrāmēšu koferus, pārvākšos uz Rīgu un tur dzīvošu! Tad visi brīnīsies, ka vairums izvēlēsies doties uz pilsētām, lauki būs izmiruši!" dusmīgs ir Bauskas novada iedzīvotājs A. Červinskis.

Latvijas "lepnums"

Artis sociālajos tīklos ievietojis vairākus video, kuros fiksējis Bauskas novada grants ceļu slikto stāvokli. Ar ierakstiem dalījušies tūkstošiem cilvēku no visas Latvijas, kuri komentāru sadaļās un savos profilos papildina traģisko ceļa posmu uzskaitījumu. Starp citu, tieši Bauskas novada domē lems par ārkārtas situācijas izsludināšanu sakarā ar zemes ceļu slikto stāvokli.

Bez Tabu uzrunātie iedzīvotāji uzskata, ka atbildīgie par ceļu uzturēšanu ignorē likumu, kas nosaka pienācīgi gādāt par ceļu stāvokli, kā arī Satversmi, kurā iekalts, ka jebkuram ir tiesības brīvi pārvietoties.

Bauskas novada iedzīvotājs vairākkārt komunicējis ar atbildīgajiem rakstveidā, un atbildes sauc par "marsiešu hronikām".

"Līdzšinējā līdzinās marsiešu hronikām, jo viņi nesaprot, ko mums jāpiedzīvo laukos! "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) man atbild: "Autoceļi ar grants segumu uzskatāmi par periodiskas izmantošanas ceļiem, pēc to tehniskajiem parametriem grants ceļi nav paredzēti regulārai, intensīvai satiksmei visa gada garumā."

Uzturētāju savdabīgie uzskati

Vaicāts, kā saprotams apgalvojums par to, ka grants ceļi nav paredzēti regulārai satiksmei, ja tos katru dienu izmanto tūkstošiem tautiešu, dodoties ikdienas gaitās, LAU pārstāvis teic, ka apgalvojums izriet "no inženiertehniskā viedokļa". Tomēr šāds vārdu salikums nemierina iedzīvotājus, jo viņi turpina lauzt savus spēkratus.

Vilnis Vigulis

LAU Autoceļu uzturēšanas daļas vadītājs

Es jau vienu automašīnu esmu salauzis! Otra man jāatstāj pusotra kilometra attālumā un kājām jāiet līdz mājām pa māliem," sašutis ir Dobeles novada iedzīvotājs Pēteris.

Tiklīdz būs iespēja, tiks veikti darbi, lai kaut cik uzlabotu braukšanas apstākļus.

Atbildīgajās iestādēs stāsta, ka nav iespējams veikt uzlabošanas darbus atkušņa laikā. Tomēr lauku iedzīvotāji norāda, ka ik gadu, zemei nožūstot, uzturētāji cīnās ar 25 gadu bezdarbības sekām. Proti, zemes ceļi netiek sagatavoti ilglaicīgai izdzīvošanai.

"Viņi neveido tā saucamo ceļa profilu, nenorok grāvju apmales, jo ceļi izveidojušies kā siles. Ūdens "guļ" uz ceļa un skalo visu pamatni," teic Bauskas novada iedzīvotājs A. Červinskis.

Atbildīgie atzīst – neesam saglābuši zemes ceļus

Arī VAS "Latvijas Valsts ceļu" Ceļu pārvaldīšanas un uzturēšanas daļas direktors Aldis Lācis piekrīt apgalvojumam, ka 25 gadu laikā ceļi nav pienācīgi atjaunoti:

"Katru gadu grants ceļu uzturēšanai tiek iztērēti 15 miljoni eiro. Šobrīd uz vienu kilometru tiek saņemti 15 kubikmetri grants materiāla gadā. Tas ir krietni par maz."

Satiksmes ministrijā, kas ir atbildīga par pienācīga finansējuma meklēšanu, intervijai atsaka. LAU pārstāvis V. Vigulis norāda, ka līdzvainīgi ir arī kravas automašīnu šoferi, kuri, spītējot aizliegumiem, pārvietojas pa zemes ceļiem ar pārlieku smagiem spēkratiem.

Tomēr A. Červinskis norāda, ka kravas automašīnas pieder uzņēmumiem, kuri silda Latvijas ekonomiku, tāpēc sliktais ceļu stāvoklis paralizē uzņēmējdarbību, jo nav iespējams pārvietot produkciju.

"Bet kā viņam aizvest produkciju? Parastais iedzīvotājs sāk "klepot" uz uzņēmēju. Mūsu pusē 2013. gadā uzņēmējs ieguldīja 40 tūkstošus latu ceļā, lai varētu strādāt. Tas notika pēc tam, kad iedzīvotāji viņam uzbruka," stāsta A. Červinskis.

Bez Tabu sazinās ar ceļu būves inženieri, kurš vēlas palikt anonīms, bet norāda uz būtiskām problēmām grants ceļu uzturēšanā:

Ceļi ir pārāk plati. Palikuši mantojumā no padomju laikiem, lai pa tiem varētu braukt tanki. Tie ir jāsašaurina. Arī izmaksas būs mazākas. Netiek veidots ceļu profils, ūdens novadīšana Latvijā nespēj atrisināt. Ir jāpaceļ augšā ceļa vidus. Ceļu uzturētāji neievēro likumu, kā jāuztur ceļi.

Foto