Baltijas jūrā parādās arvien vairāk svešzemju ūdens iemītnieku. Vai tas apdraud pašu zivis?
Arvien vairāk svešzemju zivju un citu jūras iemītnieku izvēlas dzīvot Baltijas jūrā, tādējādi apdraudot mūsu pašu zivis.
Kādas sekas tas atstāj uz Latvijas piekrastes sugām un Baltijas jūru kopumā?
Apaļie jūras grunduļi Latvijas ūdeņos parādījušies pirms 13 gadiem. Visbiežāk šīs zivis manītas Liepājas, Salacgrīvas un Carnikavas piekrastēs, taču šobrīd var apgalvot, ka tie mīt visā jūras piekrastē. Ņemot vērā to, ka grundulis ir plēsējs, jau sākotnēji bija bažas, ka grunduļu straujā izplatība var apdraudēt vietējo zivju daudzveidību. Tagad tas kļuvis par realitāti.
Ekrānuzņēmumi
Galvenais barības avots šim jūras grundulim ir ziemeļu ēdamgliemenes jeb mīdijas. Šie gliemeņi kopā ar aļģēm ir galvenie organismi, kas Baltijas jūrā veido tā saucamo Baltijas jūras rifu, un tas ir mūsu aizsargājamo jūras teritoriju pamatā. Diemžēl, šis grundulis dažās vietās ir apēdis pat 30% no iepriekš sastopamā gliemeņu daudzuma.
Katru gadu jūras grunduļu skaits jūrā dubultojas. Lielāko efektu cīņā ar šo plēsēju var sniegt zvejnieki, tāpēc ir izveidoti speciāli apaļā grunduļa ķeršanas tīkli, kā arī šobrīd tiek izstrādāts speciāls šīs zivju sugas zvejas instruments. Tiesa gan, Latvijas tirgū interese par apaļo jūras grunduli nav liela.
2015. gadā nozveja bija 160-200 tonnas, pagājušajā gadā redzējām lielu lēcienu – 500 tonnas, un šogad tas mērķis ir nozvejot aptuveni 1000 tonnas. Pašlaik lielākā daļa no noķertām zivīm tiek eksportēta prom atpakaļ uz dzimteni, no kuras viņš ir nācis – uz Bulgāriju, Rumāniju.
Taču jūras grunduļi nav vienīga svešzemju jeb invazīva suga, kas ir atceļojusi uz Latviju. Šobrīd Latvijā ir zināmas ap 40 dažādas ūdens iemītnieku svešzemju sugas, kuras visbiežāk nonāk šeit, pieķeroties kuģiem. Tā janvārī Salacgrīvā manīti krabji. Hidroekoloģijas institūta pētnieki stāsta, ka Latvijas teritorija ir sastopamas jau 3 krabju sugas. Kaut gan nevienai no tām dzīvot šeit nevajadzētu.
Jūras atbrīvošana no svešzemju sugām ir viens no Eiropas dalībvalstu Jūras stratēģijas pamatdirektīvas punktiem. Direktīvas ietvaros līdz 2020. gadam ir plānots intensīvi strādāt pie jūras vides stāvokļa uzlabošanas. Šim mērķim ir nepieciešams veikt regulāru jūras monitoringu. Taču pētnieki ar bažām skatās uz Latvijas iespējām izpildīt direktīvā minēto, jo finansējums, kas ir atvēlēts jūras monitoringam, ir mazs – 128 tūkstoši eiro gadā. Salīdzinājumam – Somijā tie ir seši miljoni eiro gadā.
Latvijai ir sava monitoringa programma, viņa, varētu teikt, maza un bēdīga, novērojumu skaits ir ļoti nepietiekams, mums pašlaik ir iespēja izbraukt jūrā 3 reizes gadā. Mēs varam uzņemt 3 jūras fotogrāfijas gadā, ja mums, principā, būtu nepieciešama filma par jūru.
Šobrīd par Baltijas jūras galveno problēmu jūras pētnieki uzskata pārmērīgu slāpekļa un fosfora daudzumu ekosistēmā. To izraisa lauksaimniecības un sadzīves ķimikāliju lietošana, kā arī intensīvā kuģu satiksme, kas noved pie daudzu jūras iemītnieku bojāejas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
