Artūrs Špaks: Pirms kļuvu par vienu no "Bez Tabu" komandas, izlēcu ar izpletni!
Vēl šodien labi atceros brīdi, kad saņēmu zvanu no sava drauga žurnālista, kurš informēja par iespēju pievienoties "Bez Tabu" radošajai komandai. Tobrīd, 2011. gada vasarā, stāvēju kādā Baltkrievijas pilsētā un īsi pirms sarunas ar draugu nolēmu, ka vēlos pirmo reizi dzīvē izlēkt ar izpletni. Viens pats. Bez instruktora. Dažu sekunžu brīvais kritiens, rezerves izpletņa deaktivizācija un nepavisam ne maiga piezemēšanās. Jau tobrīd bija skaidrs, ka "Bez Tabu" komandā nāksies darīt daudz traku lietu, tādēļ lēciens ar izpletni bija kā laba iesildīšanās.
Kaut raidījuma komandā esmu jau septiņus gadus, joprojām spilgti atceros vienu no savām pirmajām intervijām. Iepriekšējā vakarā neinformēju operatoru, ka nāksies rīta agrumā doties uz interviju, tādēļ viņš bija īgns par pēkšņo zvanu no nepazīstama, "jaunizcepta" kolēģa. Visus sev interesējošos jautājumus biju sarakstījis uz lapiņas, lai intervējamajam neko neaizmirstu pavaicāt. Drīz vien arī intervējamā garastāvokli ar saviem jautājumiem spēju sabojāt, acīmredzot jautājumi bija jūtami amatieriski un neskaidri. Rīts izvērtās gana pārdzīvojumiem bagāts, noteikti sāku raustīt valodu un nevarēju skaidri izteikties. Šobrīd gan regulāri nākas intervēt to pašu kundzi, kurai līdz pat šim brīdim neesmu atzinies, ka viņa manā žurnālistikas karjerā bija viena no pirmajām intervējamajām.
Šo septiņu gadu laikā esmu iemiesojies gan ielu muzikanta, gan ubagotāja, gan pašizdomāta inspektora Špaka, gan reaktīvās lidmašīnas pasažiera ādā. Raidījuma komandas uzdevums ir izdarīt to, ko citi neuzdrošinās izdarīt. Piemēram veikt interviju nūdistu pludmalē, kur gan intervējamie, gan žurnālists ir kails. Vai apēst eklēru Vanšu tilta virsotnē.
"Bez Tabu" veiksmes atslēga ir izdomas bagāta komanda, kurā visi spēj viens otru papildināt un pilnveidot. Daudz laimes dzimšanas dienā!
Foto
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
