Bezierunu pesticīdu aizliegums sadārdzinās maizes cenu! Kurš no ļaunumiem mazāks?

Agronoms un zemnieks Arnolds Jātnieks skaidro, ka glifosāts ir herbicīdu darbīgā viela, kas paredzēta tikai un vienīgi nezāļu iznīdēšanai. Turklāt ir virkne nosacījumu, kas zemniekam jāizpilda, lai viņš vispār varētu šo pesticīdu lietot.

Līdzekli nepieciešams lietot vien reizi četros piecos gados, un, ja to aizliegtu, visticamāk, sadārdzinātos zemnieku izmaksas, strādājot uz lauka. Strādājot ar parastu herbicīdu, nebūtu iespējams iznīcināt gan saknes, gan zaļo daļu vienlaikus. Tad būtu jālieto divi dažādi herbicīdi, kas procesu sadārdzina. Līdz ar to dārgāka kļūtu arī pārtika.

Jātnieks norāda, ka glifosāts tiek lietots daudz gadu, un līdz šim nekādu ļaunumu tas nav nodarījis, bet skaļi neprotestē pret parakstu vākšanu, sakot, ka zemnieki darīs to, ko viņiem liks. Šajā gadījumā to, ko lems Eiropas pilsoņi.

Eiropas Komisija apmēram divus gadus nevar izlemt, vai pagarināt glifosāta lietošanas atļauju uz nākamajiem piecpadsmit gadiem, tāpēc regulāri notiek diskusijas. Pēc Latvijas Dabas fonda domām, tas vien pierāda, ka šis jautājums nav skaidrs.

Latvijas Dabas fonda pārstāve Liene Brizga-Kalniņa uzskata, ka viens no galvenajiem argumentiem pret glifosātu ir Pasaules Veselības organizācijas pērn paustais secinājums, ka glifosāts iespējams ir kancerogēns cilvēkiem (ļaundabīgu audzēju izraisītājs). Vēl viņa piebilst, ka pesticīdi ir viens no faktoriem, kas samazina bioloģisko daudzveidību.

"Bior" institūtā gadiem tiek veikti dažādi izmeklējumi attiecībā uz glifosāta kaitīgumu, arī Eiropas pārtikas nekaitīguma iestāde veikusi ilggadēja riska novērtējumu. "Bior" direktors Aivars Bērziņš stāsta, ka šobrīd nav atrasta kaitīga efekta, kas apstiprinātu toksicitāti un kancerogenitāti attiecībā uz šo savienojumu.

Foto