Latviešu režisora filmas "One Ticket Please" galvenā varone savas diedelēšanas metodes izmēģina Latvijā!
Jaunais režisors Matīss Kaža savas pirmās pilnmetrāžas dokumentālās filmas varoni – indiešu izcelsmes kundzi Nikiju Kokrenu – satika kādā Ņujorkas teātrī. Tā bija pirmā Matīsa izrāde Ņujorkā, grūti gan saskaitīt, kurš teātra apmeklējums pēc kārtas tas bija Nikijai.
78 gadus vecā Nikija Kokrena katru dienu noskatās vismaz vienu izrādi un dara to jau 25 gadus. Uz jautājumu, vai viņai gluži vienkārši neapnīk katru dienu vērot izrādes, Nikija atbild, ka esot ļoti izvēlīga, nekad neejot uz teātri "iešanas pēc", bet vienmēr apmeklē izrādes, kuras vēlas redzēt. Ņujorkā tas ir vienkārši, jo metropolē ir apmēram 200 teātru.
Nevis teātra apmeklējumu biežums lika Matīsam Kažam saskatīt Nikijas dzīvesstāstā kinofilmas cienīgu sižetu. Rūdītā teātra apmeklētāja par izrādēm vai nu nemaksā vispār, vai maksā krietni lētāku naudas summu. Ir dažādas metodes, kā viņa to panāk – biļetes diedelē kasēs, no cilvēkiem, meklē bezmaksas biļetes internetā, cenšas teātros "iešmaukt pa kluso" utt.
Vairākas Nikijas metodes "uz savas ādas" izbaudījis arī pats režisors, abi kopā noskatījušies apmēram piecdesmit izrāžu. Reiz Nikija zvanījusi Matīsam un teikusi, ka vēro ļoti labu mūziklu, aicinot Matīsu starpbrīža laikā apsēsties kādā brīvā vietā. Tā režisors arī izdarījis, un pēc trīs minūtēm, viņu patriecis apsargs.
Turklāt Nikija vienmēr sēdēs pirmajā rindā, neskatoties uz to, kas rakstīts uz biļetes. Sieviete arī nepiedomā pie sava ģērbšanās stila teātros, un ir pārsteigta, ka Eiropā tam tiekot pievērsta kāda nozīme. Ņujorkā nevienu tas neinteresē, svarīgākais – baudīt labu izrādi.
Šobrīd Nikija pirmo reizi ieradusies Latvijā, uz filmas pirmizrādi. Protams, lai neizpaliktu viņas ikdienas mākslas deva, viņa apmeklēja izpārdotu izrādi Latvijas Nacionālajā teātrī. Biļeti Nikija centās izdiedelēt no apmeklētājiem!
