Uz saturu

"Ķekavas policists ņirgājās par mani un manu meitu." Pensionāre izmisumā

Vijas kundze ir likumpaklausīga un nekad nekādos konfliktos ar kārtībsargiem nav iesaistīta, taču tagad 74 gadus vecajai kundzei pirmo reizi tomēr sanākusi saskarsme ar policistiem. Pēc notikušā joprojām nespēj atgūties ne viņa, ne viņas meita.

2019. gada 29. aprīlī 19:30

Vijas kundze devusies no Rīgas uz Ķekavu pie slimās meitas ar mikroautobusu. Izkāpusi galapunktā, piezvanījusi meitai, lai brauc viņai pakaļ. Meita dzīvo aptuveni 2 kilometrus tālāk.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Bijis auksti, tāpēc nolēmusi nestāvēt, bet pa ceļa malu doties meitai pretī un nedaudz pagājusi uz priekšu. Viņu apturējusi trīs vīru policijas ekipāža. Ķekavas pašvaldības policists vārdā Ēriks aizrādījis, ka pensionāre ir bez atstarotāja. Sacījis, – noformēs administratīvā pārkāpuma protokolu. Kundze nepretojusies, iedevusi pensionāres apliecību. Tikmēr ieradusies meita un notiekošo vērojusi no mašīnas.

Vijas kundze lūdzās, lai policists atdot dokumentus un ļauj braukt prom. Meita jau atbraukusi viņai pakaļ. Policists kundzes lūgumu ignorējis. Izvērtās vārdu pārmaiņa, un pensionāre bija izmisumā, raudāja un uzstāja, lai atdod dokumentus. Skaidroja, ka vairs neies bez atstarotāja, jo meita jau ir klāt.

Redzot, ka mamma ir izmisumā, raud, meita pienāca klāt un aizrādīja policistiem, lai neņirgājas par vecu cilvēku un ka faktiski laukā vēl nav tumšs, bet ir tikai krēsla, lai ļauj mammai doties viņai līdzi uz mašīnu. Policists bija nepiekāpīgs. Lika meitai doties atpakaļ uz mašīnu, ko viņa arī izdarīja.

Tikmēr Vijas kundze turpināja izmisīgi lūgt policistu, lai viņu laiž mājās. Jau iepriekš bija teikusi, ka meitai jāsteidzas mājās, jo atstājusi vienu bērnu. Policistu tas neiežēlinājis, un viņš turpinājis aizturēt pensionāri, aizrādot, lai nomierinās.

Solveiga
Vijas meita

Policists joprojām vilcinājās viņai atdot dokumentus. Es ļoti nobijos par mātes veselības stāvokli un biju spiesta atkal kāpt ārā no automašīnas un aizrādīt policistam par viņa neētisko izturēšanos pret pensionāri, kurai ir 74 gadi un kā jau jebkuram šā gadagājuma cilvēkam ir problēmas ar sirdi un asinsspiedienu. Taču viņam bija vienalga… Viņš lika man kāpt atpakaļ automašīnā un nejaukties. Tomēr atkārtoti viņam teicu kā cilvēkam, ka nedrīkst tik nekaunīgi rīkoties pret pensionāri, kura neko nav pārkāpusi.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pensionāre raidīja policistiem skaļu, izmisīgus lūgumus, lai atdot viņas apliecību. Konflikts uz ceļa ievilkās jau kādas 20 minūtes.

Solveiga
Vijas meita

Viņam teicu, ka mājās mani gaida meitiņa pie neaizslēgtām durvīm, un ļoti baidos par savu bērnu, kura palikusi mājās viena bez jebkādas aizsardzības tik ilgu laiku.Telefonu līdzi nebiju paņēmusi un meitiņai pat pazvanīt nevarēju. Bet šis pašvaldības policists bija pilnīgi bez emocijām un ignorēja manis teikto. Lūdzu, lai atdod mātei dokumentu, lai varu braukt mājās pie bērna, bet mātei dokuments joprojām netika atdots.

Policists Solveigai aizrādījis, lai nejaucoties un uzrādot personu apliecinošus dokumentus. Solveiga sacījusi, ka viņa neko neesot pārkāpusi. Policists gan nenorādījis iemeslu un nepaskaidrojis, kāpēc pieprasa dokumentus.

Solveiga
Vijas meita

Teicu šim pašvaldības policistam, ka braukšu projām uz mājām pie meitiņas, ka man nav vairs laika un, ja vēlas, tad var braukt pie manis uz mājām un visu atrisināt. Man ir jānodrošina bērnam drošība un vakariņas. Vairākkārtīgi teicu viņam, ka es esmu spiesta braukt projām un ka svarīgāks man ir bērns, nevis viņa nicinošais uzbrukums man – sievietei, kura uz 5 minūtēm izbraukusi no mājām pēc savas mātes. Vairs nespēju ilgāk gaidīt un braucu projām. Apmēram ar 40 km/h, jo ceļš bija sasnidzis un apakšā ledus. Domāju, galvenais, meitiņai parādīties, un tad paņemšu meitiņu un braukšu atpakaļ pēc mātes.

Tomēr viss izvērtās citādāk. Izrādās, kad Solveiga sākusi braukt, policists atradies pie mašīnas sāna. Solveiga viņu neredzējusi un policists pakritis. Bijis slidens, iespējams, paslīdējis. Kārtībsargs piecēlies un kopā ar vēl diviem ekipāžas vīriem braucis viņai pakaļ.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Solveiga, Vijas meita

Pašvaldības policisti ielēca pašvaldības policijas mašīnā, atstāja manu māti uz ceļa vienu (nu jau tumsā bez atstarotāja uzbraucamās daļas) un steidzās man pakaļ. Ieslēdza pat bākugunis un pēc signālu. Kad ieslēdza skaņas signālu, es nostājos ceļa malā. No pārdzīvojuma un slimības biju bez spēka, jutu, ka kāpj temperatūra. Pašvaldības policists man paziņoja, ka saukšot Celu policiju. Papildus tam, zinot, ka es lietoju antibiotikas, viņš sāka mani aizvainot un atklāti ņirgāties par mani, ka es esmu dzērusi un vedīšot mani nodot analīzes. Tas mani jau bija novedis tādā šoka un bezpalīdzības stāvoklī, ka sāku raudāt. alkoholu, protams, nebiju lietojusi. Papildus tam, vēl tieši tajā brīdī saplīsa manas mašīnas ģenerators un mašīna vairs nedarbojās, ilgu laiku pat nevarēju aiztaisīt mašīnas logu, kurš tika atvērts, pēc šī pašvaldības policista aicinājuma. Pēc dažām minūtēm salons jau bija izpūsts, un es salu, jo man nebija pat mēteļa. Teicu pašvaldības policistam, ka salstu, lai palīdz man un aizved mani uz mājām. Taču arī tas viņam bija vienalga.

Domāju, kad tagad es līdz mājām pie meitiņas tikšu, ko mans bērniņš tagad dara, droši vien raud, jo nesaprot, kur esmu palikusi. Uztraucos, lai mājās neienāk kāds svešinieks un nenodara meitenītei ļaunu. Ar kājām arī nevaru aiziet, jo nav pat mēteļa, un, ja ietu, šis nekaunīgais pašvaldības policists mani mierīgu, godīgu sievieti uztaisītu par nez kādu noziedznieku. Visam šim pa vidu kaut kā saviem spēkiem līdz mums ar "nobalsotu" mašīnu bija atbraukusi mana mamma, kuru viņi bija atstājuši uz ceļa.

Kopā šajā notikumā klātesoši bija 3 pašvaldības policisti, tikai tie abi pa visu šo laiku neiesaistījās vispār šajā notikumā. Vēlreiz lūdzu, lai aizved mani mājās pie meitiņas un apģērbties. Tad, pēc kāda laika, beidzot aicināja iekāpt pašvaldības policijas automašīnā un aizveda mani uz mājām apģērbties, lai pēc tam vestu uz Baložu iecirkni. Šoreiz manu mammu arī aicināja sēsties mašīnā. Ienākot mājās, meitiņa skaļi raudādama skrēja man pretī, apķērās, nobijusies, ka tik ilgi palikusi tumsā viena pati. Apģērbos, centos nomierināt meitiņu, taču nācās atstāt raudošu ar manu mammu, un kāpu atpakaļ pašvaldības policijas mašīnā, lai viņi mani vestu uz Baložu iecirkni.

Iecirknī policists teica, ka man jāraksta iesniegums vai kas līdzīgs, taču es nespēju parakstīt, pat palasīt. Dokumentu uzrakstīja policists, kuru man vajadzēja pēc tam parakstīt. Paņēmu, lai izlasītu, taču es to nespēju. Biju pilnīgā šoka stāvoklī, raudāju un pilnīgi vairs nesapratu, par ko tas man viss. Marta vidū man zvanīja no Baložu iecirkņa un teica, ka jāierodas parakstīt dokumenti. Tur man iedeva protokola kopiju, kurā esmu pārkāpusi APK 175. pantu. Domāju, ka tas viss… Parakstīju, taču policists teica, ka lietu vēl sūtīšot uz Administratīvo tiesu un man jāgaida pavēste.

Reģionālās pašvaldības policijas priekšnieks Māris Bomiņš, izvērtējis kolēģu rīcību, noskatījies video reģistratora ierakstu un ir pārliecībā, ka Solveigai ir pamatoti noformēts protokols par nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajām prasībām. Viņa esot traucējusi policista darbu, mēģinājusi ietekmēt notiekošo, nebija uzrādījusi personu apliecinošu dokumentu un aizbraukusi no notikuma vietas.

Jurists Edgars Džeriņš noskatījies ne tikai sižetu, bet arī policijas videoreģistratora ierakstu. Viņa viedoklis, ka gājējiem vajag atstarotāju tumšajā diennakts laikā, bet šai gadījumā esot strīdīgs jautājums, vai bijusi tumsa, kad obligāti jālieto atstarotāji, vai tikai krēsla.

Jurists atzīst, ka policisti esot tiesīgi lūgt uzrādīt personu apliecinošus dokumentus un pilsoņu pienākums tos uzrādīt, taču policistiem ir jāpaskaidro, kālab tiek prasīts uzrādīt personu apliecinošus dokumentus. Galvenais, kas pārsteidz juristu, ir policistu rīcība, kad, steidzoties pēc Vijas kundzes meitas, viņi atstāj aizturēto pensionāri uz ceļa braucamās daļas vienu pašu jau tumsā. Viņas dzīvība patiešām varēja būt apdraudēta. Vajadzējis vismaz vienam policistam ar atstarojošo vesti palikt ar pensionāri, nevis steigties pēc viņas meitas, lai vainotu pārkāpumā, par kuru paredzēts krietni lielāks sods, kā pensionārei par atrašanos uz ceļa tumšajā diennakts laikā bez atstarotāja. Tas liecinot par policistu dubultmorāli. Jurists komentē arī citus policistu rīcības aspektus un analizē situāciju.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm