"Cik ilgi mēs to pacietīsim? Vai tiešām atbildīgie dienesti neko nevar iesākt?" Biķernieku ielas daudzstāvu nama iedzīvotāji izmisumā

"Līdz ar sala nākšanu Rīgā, Biķernieku ielā 160, vairākām mājām vairs nav iespējama svaiga gaisa baudīšana. Blakus atrodas divi angāri, kuros notiek nereģistrēta saimnieciskā darbība, cilvēki tur ierīkojuši paštaisītu apkuri. Ēkas tiek apsildītas, kurinot ne tikai ar malku, bet arī ar tam neparedzētiem blakusproduktiem, tādiem kā krāsotu un ar līmes paliekām klātu finieri. Iedzīvotāji ir saukuši palīgā neskaitāmas valsts un pašvaldību iestādes, rezultāta nekāda."

Tā vēsta "Bez Tabu" skatītāja sūtīta vēstule. Kad uz vietas ierodas "Bez Tabu", plašā teritorija pirmajā mirklī šķiet neizmantota, jo tajā valda absolūts klusums. Vārti ir ciet, uz tiem gozējas plakāts, kurš vēsta, ka te ir vieta, kur mācības tiek sniegtas personām, kuras atbrīvojušās no ieslodzījuma. Nevienas dzīvas dvēseles. Pirmais iespaids ir mānīgs, jo pamanām, ka kūp viens no angāru sienā izbūvētajiem dūmeņiem. Ar acu kaktiņu pamanām vairākus vīriešus, kuri dodas vārtu virzienā, bet, ieraugot "Bez Tabu", pamūk mežā. Vien tad, kad esam pagājuši malā, viņi atsāk ceļu un ieiet teritorijā. "Bez Tabu" ar viņiem var mēģināt komunicēt, kā vien sirds kāro, vīrieši klusē kā ūdeni mutē ieņēmuši. Tieši tāpat uzvedas arī pie daudzstāvu ēku sētā sastaptie iedzīvotāji. Klusē. Sazināmies ar sabiedrisko fondu, kas pieminēts uz plāksnes.

"Bez Tabu": Ja es pareizi saprotu, es esmu sazvanījis sabiedrisko fondu pirmais Baltijas hospice svētās mātes Terēzes vārdā?

Sieviete:Nav, nav. Mēs vēl to neatvērām. Es atvainojos.

Bez Tabu: Es gribēju pajautāt, vai Jums pieder divi angāri Biķernieku ielā?

Sieviete: Nē, nepieder.

Bez Tabu: Jūs nezināt, kam tie pieder, jo tur uz vārtiem ir plāksne ar uzrakstu, ka tur ir Jūsu ierīkota……

Sieviete: Jūs zināt, es Jums šodien vispār neko nevaru pateikt par šo, es nesaprotu, kāpēc tur ir mans numurs. Piezvaniet man rīt, es no savas saimnieces visu uzzināšu.

Viņa sola nodot ziņu piesauktajai saimniecei, sakot, ka viņa atzvanīs, bet tas nenotiek. Tālākais ceļš ved uz Rīgas būvvaldi, jo jau pērnajā gadā ir tapusi viņiem adresēta rakstveida sūdzība. Kā izrādās, būvinspektors attiecīgās būves apsekojis tieši dienu pirms "Bez Tabu". Izrādās, ka abi angāri ekspluatācija nodoti jau 1984.gadā, tie oficiāli skaitās kā noliktavas. Būvvalde sūdzību par notiekošo ēkā ir saņēmusi jau pērn, bet nekas nav mainījies.

Edgars Butāns

Rīgas būvvaldes pārstāvis

"Būvinspektors konstatēja, ka ēka tiek ekspluatēta neatbilstošā veidā. Tajā nedrīkst atrasties autoserviss. Tieši tā pat neatbilstoši ir izbūvēta apkures iekārta."

Kā vēsta vietne "Lursoft", tad autoserviss, kurš tur darbojās sūdzības tapšanas laikā pērnajā gadā, šobrīd ir likvidēts, angāros, visticamāk, notiek pašdarbība. Rīgas būvvaldē sola, ka nu sekos stingra prasība ēku īpašniekam izbeigt likumam neatbilstošu ēkas ekspluatēšanu, apkures jautājuma sakārtošanu. Vienīgi tas nenotiks ne šodien, ne rīt, jo ēku īpašniekam būs jāsūta oficiāla vēstule, kas aizņems laiku. Tieši tādu pat sūdzību par ēkām pērn saņem arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Viņi atbild, ka:

VUGD atbilde:

"Pārbaude norādītajā adresē tika veikta saskaņā ar saņemto sūdzību no iedzīvotājas par konkrētu SIA, kas bija saistībā ar skaļiem automašīnu trokšņiem tuvējā apkārtnē. Sūdzība saņemta pēc apkures sezonas beigām, tad, kad tika veikta pārbaude, pārkāpumi, kas konstatēti, nebija saistīti ar apkures sistēmas nepareizu lietošanu vai nelegālu izbūvi, jo šajā ēkas daļā apkures sistēma nebija izbūvēta."

Ugunsdzēsēji skaidro, ka teritorijā atrodas vairāki angāri, kā arī iesniegumā norādītajā adresē, angārs sastāv no divām daļām, kur pārbaude tika veikta tieši tajā pusē, kur autoserviss. Otrajā pusē pārbaude netika veikta. Tā kā šis objekts nav VUGD pārbaudāmo objektu sarakstā, aicinām iedzīvotājus vērsties ar iesniegumu, lai veiktu šā objekta atkārtotu pārbaudi, jo šobrīd jaunas sūdzības nav saņemtas.

Vēl kāda nianse, uz kuru uzmanību vērš skatītājs. Ir pamanīts, ka angāra apkurināšanai personas izmanto arī mēbeļu pārpalikumus. Kā redzam skatītāja tapušajā foto, pie ēkas tiešām stāv dažādi mēbeļu pārpalikumi. Vai šāda materiāla kurināmā izmantošana nerada kādas sekas, ja ņem vērā, ka mēbeļu sastāvdaļas teju vienmēr ir vai nu lakotas, vai krāsotas. Šo jautājumu uzdevām Rīgas Stradiņa universitātes darba drošības un vides veselības institūta direktoram Ivaram Vanadziņam.

"Faktiski tās mēbeles pamatā ražojam no tā sauktajām kokskaidu plātnēm, un tā lielā bīstamība ir tajā, ka tās ir līmētas ar fenolformaldehīda sveķiem un, protams, ka pa virsu ir laka, krāsa. Kas notiek, ja to dedzina? Mēs mājas apstākļos tos dedzinām zemā temperatūrā, rūpnieciskajās krāsnīs ir daudz augstāka temperatūra. Līdz ar to sadegšana nenotiek pilnībā un gaisā nonāk fenolformaldehīda tvaiki, pēc tam pārvēršas putekļu daļiņās un nosēžas gan vidē, gan uz virsmām."

Profesors uzsver, ka cilvēkiem, to īstermiņā elpojot, simptomi ir acu apsārtumi vai kasīšanās kaklā. Ilgtermiņā sekas var būt vēl ļaunākas, ja atceramies, ka formaldehīds ir kancerogēns. Tātad var izraisīt vēzi. Ja kāds man, ka ar šādu kurināmo ilgtermiņā tiek kurinātas kādas krāsnis, ir jāsit trauksmes zvanos, jāvēršas Veselības inspekcijā.

Foto