Kuldīgas novada iedzīvotāji gadiem prasa salabot ceļus, atbildīgās personas neliekas ne zinis
Pēc šā rudens lietavām aktualizējās jautājums par to, cik labā kvalitātē ir Latvijā esošie grants ceļi. Ir pilnīgi skaidrs, ka šādiem laikapstākļiem tie absolūti nav piemēroti, jo daudzviet to uzturēšana veikta pēc principa – kā es māku, tā es maunu. Viens no piemēriem ir Kuldīgas novada Gudenieku pagasta Basu ciems.
Lai tiktu no novada centra līdz mājvietai, Basu ciema iedzīvotājiem ir jāmēro 16 kilometrus garš ceļa posms. Ciems ir izveidojies ap Biržu muižu.
Braukšana ar auto uz vai no Kuldīgas ir pamatīgs pārbaudījums gan cilvēkiem, gan spēkratiem. Teju ik pēc puskilometra nākas bremzēt, jo visa brauktuve nosēta pamatīgām bedrēm.
"Mums mašīnas lūst viena pēc otras. Pamēģiniet pabraukt! Mums savulaik solīja ceļu noasfaltēt, bet, kā rijām putekļus, tā rijam, kā laužam auto, tā laužam."
Braukšanu pa attiecīgo ceļu Bez Tabu izbauda līdz mielēm. Ik pa mazam brīdim nākas bremzēt, lai nesalauztu auto. Bedres ir asas, to ir daudz. Gudenieku pagasts ir vienīgais Kuldīgas novadā, uz kuru no centra nav neviena asfaltēta ceļa.
Par brauktuvi atbild Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts ceļi", jo brauktuve ir viņu īpašums. Ne pagasts, ne novads tam nedrīkst piedurt ne pirkstu, tā uzlabošanai izmantot ne centu. Kā saka pagasta vadītāja Daina Bērende, ir bijušas neskaitāmas sarunas ar uzņēmumu, rezultāta nekāda.
"Runājot par Basu ceļu, tāds nu tas ir. Jūs jau izbraucāt cauri. Ceļš, kuram vajag pastiprināt grants segumu, veidot profilu. Kamēr tur nebūs asfalta, nekas nemainīsies. Ceļš ved cauri mežam, kur ir mitrums. Citādāk to labākā stāvoklī nedabūs."
Latvijas Valsts ceļiem ir pretējs viedoklis. To pārstāve Anna Kononova atsūta rakstveida atbildi, jo atrodas atpūtā. Neviena cita runātāja visā lielajā uzņēmumā neatrodas. Jau pirmā rindkopa cilvēkos, kuri katru dienu izmanto šo ceļu, varētu izsaukt sašutumu.
"Autoceļš Kuldīga–Basi kopumā ir apmierinošā tehniskā stāvoklī no inženiertehniskā viedokļa. Autoceļa Kuldīgas galā bija posms (2,5 km garš), kuram bija slikts tehniskais stāvoklis. Tas šovasar ir sakārtots – atjaunota ūdens novades sistēma un uzbērts biezāks segums."
Tālāk lasāms, ka nākamgad šā autoceļa remontdarbi nav plānoti. Izstrādājot 2019.-2020. gada programmas, pieejamā finansējuma ietvaros tiks izvērtētas iespējas iekļaut arī šā ceļa tālāku sakārtošanu.
Lai mainītu ceļa segumu no grants uz asfaltu, ir nepieciešams liels finansējums, viena kilometra autoceļa pārbūve izmaksā no 500 000 līdz 1 000 000 eiro, atkarībā no ceļa platuma, grunts īpašībām, inženiertehniskajiem risinājumiem.
Visticamāk, tas nozīmē, ka ceļš kāds bija, tāds arī paliks, un Rīgā dzīvojošajiem kungiem par to galvas nesāpēs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
