"Uz mājām jālido pa gaisu!" Būvvaldes nolaidības dēļ iedzīvotāji vairs nevar piekļūt saviem īpašumiem!
Inčukalna novada domes Būvvaldes paviršā darba dēļ ap 10 ģimenēm liegta piekļuve saviem īpašumiem. Pašvaldībā, kurai gadiem ilgi iedzīvotāji maksā milzu naudu par nekustamā īpašuma nodokli, vien noplāta rokas.
Linards tā saucamajos treknajos gados iegādājās zemi par vairākiem desmitiem tūkstošiem eiro Inčukalna novadā, Griķu ciemā. Aizritējuši vairāki gadi, kopš šeit uzslējis ne to lētāko namu, bet nu viņš un vēl vairāki kaimiņi nonākuši neapskaužamā situācijā – piekļuve īpašumiem liegta. Bezizejas dēļ Linards apsver domu par pārcelšanos uz Rīgu.
"Pirms dažiem mēnešiem uzradās īpašnieki [zemei pie pašvaldības un Griķu ciema ceļu krustojuma], kuri norādīja, ka ceļš nav dokumentos, to izmantot nav paredzēts," teic Linards, uzskatot šo situāciju par absurdu, jo ceļš, kas ved uz Griķu ciema namiem, šeit atrodas aptuveni 30 gadus.
Savukārt īpašnieks, kuram pieder zeme pie pašvaldības ceļa un kurš nu bloķējis piekļuvi posmam pāri viņa īpašumam, uzskata – rīkojas tiesiski.
"1999. gadā, kad sieva atguva zemes īpašuma tiesības, Inčukalna novada dome likumīgās zemes bija atdevusi citiem īpašniekiem, kā izrādījās, pārdodot tās. Tad mums bija tiesu darbi ar Inčukalna novada domi par to, lai atgūtu to zemi. Mēs vienojāmies, ka iedos zemi Griķu ciemā, lai kompensētu tās, kuras pienākas likumīgi," informē īpašnieks Viktors, pār kura zemi nu liegta pārvietošanās. Viņš un citi iedzīvotāji vaino paviršībā Inčukalna novada domi, kura Viktoram ierādījusi zemes vienību, nepārliecinoties par to, vai pārējiem aizvien tiks nodrošināta piekļuve uz un no īpašumiem.
Nevienam netop skaidrs, kāpēc domnieki savulaik izdevuši būvatļaujas un vēlāk pieņēmuši ekspluatācijā ēkas, ja piebraucamais ceļš ir nelegāls, līdz ar to piekļuves nav.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Tas, ka ēkas nodotas ekspluatācijā, šokē visvairāk. Sanāk tā, ka, ja es nerodu vienošanos [ar īpašnieku pie pašvaldības ceļa], man jālido pa gaisu. Konsultējoties ar juristiem, kuriem ir liela pieredze, viņi viennozīmīgi atbild, ka tā ir pašvaldības vai būvvaldes vaina," satraukts ir Linards.
Inčukalna novada Būvvaldes vadītājs Mārtiņš Hofmanis atzīst pašvaldības vainu, tomēr pavirši esot bijuši bijušie domnieki.
"Šīs būvatļaujas tika izdotas 2006., 2007. gadā, kad darbojās vecais Būvniecības likums. Projektējot kādu ēku, projektā tiek parādīta piekļuves iespēja līdz servitūta ceļam. Un šajā gadījumā piekļuve pie servitūta ceļa. Cita lieta, ka netika pētīts, vai šis servitūts nodrošina piekļuvi pašvaldības ceļam. Jā, es piekrītu, ka tā ir arī būvvaldes kļūda," skaidro Inčukalna novada domes Būvvaldes vadītājs.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) uzskata, ka, ja reiz kompensētā zeme pirms piešķiršanas privātpersonai piederējusi pašvaldībai, Inčukalna novada domnieki nedrīkstēja to ierādīt, nenodrošinot piekļuvi pārējiem īpašumiem.
"Tā ir problēmas sakne. Viens no risinājumiem ir tāds, ka iesaistītās puses cenšas vienoties ar īpašuma īpašniekiem par ceļa servitūta nodibināšanu. Ja nevar vienoties, var vērsties tiesā, lai apmierinātu prasību, jo citas piekļuves īpašumiem nav. Tāpat pašvaldība varētu rosināt ceļa atsavināšanu, lai risinātu problēmu. Tādā veidā pašvaldība varētu mēģināt izpirkt savas kļūdas," par risinājumiem klāsta Edvīns Kāpostiņš, VARAM telpiskās plānošanas Zemes politikas nodaļas vadītājs.
