"Ja lūsis būtu šajā mežā, tad mēs viņu nemaz neredzētu," brīdina lūšu eksperts. Mednieki nespēj tos atrast

Plēsīgajam kaķītim vislabāk pie sirds iet stirnas, kuras tas vienatnē medī. Visbiežāk lūsis medījumu sagaida slēpnī vai pielavās tam pēc iespējas tuvāk. Latvijas mežos lūsis ir trešais lielākais plēsējs uzreiz pēc brūnā lāča un vilka.

2018. gada 9. janvārī 20:11

Bez Tabu

Artūrs Špaks

Žurnālists

Tikai retajam Eiropas iedzīvotājam izdevies nejauši sastapties ar lūsi. Ja gadījies to pamanīt, varat uzskatīt, ka esat liels veiksminieks.

Pēdējos divus gadus medniekiem nav izdevies nomedīt maksimāli pieļaujamo lūšu skaitu. Tas tiek saistīts ar siltajām ziemām, kad maz snidzis. Mednieki lūsi uziet pēc sniegā atstātajiem pēdu nospiedumiem.

Jānis Ozoliņš

Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks

Šobrīd lūša kažoks ir iesirms. Sniegā viņu būtu vieglāk pamanīt. Lūsis visaktīvākais ir naktīs un krēslas stundās. Pamanot cilvēku, tas dodas prom vai arī paslēpjas. Visticamāk, ka cilvēks lūsi nemaz nepamanīs.

Lūši ir sastopami visā Latvijā, taču vismazākais plēsēju skaits ir tieši Zemgalē. Tas saistīts ar tur esošajiem līdzenumiem, kur lūsis nelabprāt uzturas. Plēsējam pie sirds iet meži, kur var paslēpties un slēpnī sagaidīt savu upuri.

Selva Šulce

Valsts meža dienesta pārstāve

No 2003./2004. gada medību sezonas lūsis ir limitētais medījamais dzīvnieks. Medību sezonā drīkst nomedīt 150 lūšus, visvairāk tos drīkst nomedīt tieši Latvijas ziemeļaustrumos. Pēdējos divus gadus limits nav sasniegts.

Tiek lēsts, ka Latvijas mežos varētu būt pat 600 lūšu, tomēr precīzs skaits nav zināms.