Pieaudzis cietušo skaits, kuri apēduši indīgās sēnes

Nedēļas izskaņā ātrās palīdzības brigāde steidza glābt kādu 56 gadus vecu vīrieti, kurš vakariņās mielojās ar paša salasītām meža veltēm. Ceptās sēnes neesot bijušas gardas – sajutis rūgtu garšu, vīrietis jau tad nojauta, ka izcepts nav gluži tas, kas paredzēts. Pāris stundas pēc maltītes ieturēšanas, vīrietim sākās svīšana un parādījās sāpes vēderā, ko mediķi raksturo kā klasiskas saindēšanās pazīmes.

Kopš septembra sākuma saindēšanās gadījumu statistika norāda, ka indīgas sēnes tiek apēstas teju katru dienu. Ātrās palīdzības brigādes neuzskaita, tieši kuras indīgās sēnes visbiežāk notur par ēdamām, taču dabas pētnieki zina stāstīt – gandrīz katrai indīgajai sēnei ir sava līdziniece.

Baltās mušmires līdziniece – atmatene, tautā saukta par meža šampinjonu, ir ēdama arī bez termiskas apstrādes. Tā atšķiras ar bumbuli kātiņa pamatnē. Arī no panteru mušmires, kas var atgādināt saulsardzeni, tā teikt, jāmūk pa gabalu. Tikmēr sarkanās mušmires, par spīti tās brīdinošajai krāsai, salīdzinot ar savām sugas māsām, ir mazāk bīstamas.

Visbīstamākās sēnes – zaļās mušmires – līdziniece ir pavisam nekaitīga zaļas krāsas bērzlape. Ļoti bīstamas ir arī dažādas necilāka paskata sēnes, kuras aug sēņotāju iecienītajās vietās – kuplos lapu mežos un zālājos, un neatšķiras ar acīm redzamām pazīmēm.

Ņemot vērā, ka sēņotāji visbiežāk gatavo sacepumus, zupas, un mērces, izmantotās sēnes uz "aci" pēc rūpīgās apstrādes atpazīt vairs nevar, tāpēc ir vērts saglabāt savu vakariņu pārpalikumus, un uzrādīt tās ārstniecības iestādē.

Pirms nedēļas nogalē doties mežā, rūpīgi jāapkopo piesardzības priekšraksti. Mediķi uzsver, ka mājas apstākļos zāles pret indi cietušais nesameklēs, tāpēc nekavējoties jāzvana ātrās palīdzības brigādei. Arī tad, ja vemšana jau sākusies, no indīgajām vielām atbrīvoties nevarēs. Vēl sliktāku veselības stāvokli padara arī alkohola lietošana pirms vai pēc indīgo sēņu ēšanas.